Visgrūtākais ir izlikties
Un klusēt,
Kad vārdi izbēguši sen
No jūtu cietumiem.

Visgrūtākais ir izlikties
Un runāt,
Kad domas tālu projām jau
Aiz kauna apvāršņiem.

Visgrūtākais ir apstāties
Un zināt,
Ka tas nav nogurums,
Bet mazdūšība.

Visgrūtākais ir apstāties
Un palikt
Pie tiem, kas mas ir ar mums
Pat tad, ja bēgam.

Baltā naktī jūrā atspīd
Ugunīgi baltas zvaigžņu astes,
Miglā laivas tālu aiznes
Adresātiem neatdoto pastu.