Mans mīļcilvēks vakar slikti jutās un aizgāja pagulēt, taču tas pārvērtās par aizmigšanu. negribējās viņu modināt, tādēļ apsedzu un naktī pats pamodās un noģērbās un nāca čučēt.
Par tiem samīļojieniem - mēs arī abi viens otru ļoti bieži samīļojam un es zinu, ka aizdomām nav pamata...

Es zinu, ka Mīļcilvēks mani mīl un mana mīlestība pret viņu ir bezgalīga. Apkārtējo aizdomas sāpina. Nevaru gan izlikties, ka nesaprotu, ka ne jau visiem tā veicas un ka varbūt kāda tik pat saldi kā es, aizmigusi uz Mīļcilvēka pleca, pārliecināta par savu laimi, otrā dienā saņem nožēlojamu sms, ka pasaka ir beigusies. Pret tādiem cilvēkiem jāizturas ar sapratni, saglabājot iekšēju smaidu.

Cilvēku negatīvā pieredze liedz uzticēties un ticēt.
man pašai pieredze bija negatīva, bet es turpinu dzīvot un ticu savam mīļcilvēkam...

Tas nozīmē, ka esi stiprāka par savām bailēm. Ir tādi, kas sakosti nosmilkstas un nolien maliņā un tādi, kas aplaiza brūces, uzšņāc un dzīvo tālāk - uzvarētāji jebkurā kaujā. :)

Esmu laikam pārāk naiva un optimistiska ;))

Piedod par atklātību, bet Tu neatstāj naivas sievietes iespaidu. :) :)

Cik es pazīstu šo burvīgo meiteni varu pateikt, ka Dievs dod katram no mums līdz sirmam vecumam saglabāt tādu naivitāti...tāds bērnišķīga naivuma un skaidra skata uz dzīvi apvienojums

nosarku :)

Jūs abas esat labas draudzenes. :) Es vēlētos, lai man būtu nedaudz naivuma, bet apzinos, ka tas mūsu sabiedrībā dzīvojot, ir pārāk bīstami.

Pasargdies, ja katru mīļu uzmanības apliecinājumu uztversi ar aizdomām! Ja kaut kas būs noticis - tāpat sajutīsi. Tagad priecājies, ka Tev tāds mīļums ir un baudi!

Es jau tā daru. :) Smaidu un priecājos!
Ne visi ir tik laimīgi, kā es un tas ir dabīgi :(

malacis!

Jārēķinās, ka ir tāda cilvēku suga, kas paši staigā neapmierināti un vel citus nelaimīgus grib pataisīt:( Nu man arī nav šobrīd Mīļcilvēka (es gan tāpēc neesmu nelaimīga, bet priecājos par to kas ir :) ) , bet tas netraucē priecāties līdzi tiem, kas pusmetru no zemes staigā...nu prieks tak skatīties un lasīt par Tevi, dzīvot līdzi Eņģeļu meitenei ... ai nu bet tas tak ir tik jauki!

Pat tādi veci ciniski-ironiski sievišķi kā es mēdz kļūt sentimentāli :)))

Tavs Mīļcilvēks ir sliņķītis! :) Nu kā var šitā kasīties un nesteigt pie Tevis? Mans Mīļcilvēks uzkrita kā sniegs uz galvas bez brīdinājuma, un nu vienkārši ir. Dzīvei patīk nolūkoties smieklos un asarās. Tāpēc tā ņem un dod bez brīdinājuma.
Būtu jau skaisti, ja būtu tāds Likteņa luksafors: Sarkanā - stāvi, Dzeltenā - esi prātīgs, Zaļā - skrienu nu! :) :) Bet tā nav un tā ir arī labi. :)

Labi pateici! :)
Jā, un es, līdzīgi kā augstāk rakstīji - esmu drusku pasmilkstējusi, ļoti ātri sadziedējusi brūces...un nemaz neesmu šņākusi, jo pati vien biju vainīga :) Un dzīvoju tālāk... nekad nevar zināt, kas būs aiz nākamā pagrieziena, un ja arī nebūs - tad ir daudz cita kā ko darīt :) Kā tur bij tas senais teiciens - ja tev kaut kā nav - tas nozīmē, ka šobrīd tev to arī nevajag! Pēc tā arī vados:)

Man patīk japāņu sakāmvārds "Viss kas notiek, notiek uz labu!". Ja padomā, lielākoties tā arī ir. Ne vienmēr protams. :)
Kādu jaunēkli Tu vēlētos sev blakus?

Zini, lielāko savu dzīves kļūdu pieļāvu pilnīgi konkrēti ieciklējoties uz sapni - vīrieti, kas man likās ir man radīts...kuru es pat biju sapnī pirms tam redzējusi...es biju aizmirsusi, ka liktenis mēdz spēlēties...un tu šajā spēlē vari palikt zaudētajos...nu vismaz uz to brīdi tu tā domā :) Tāpēc tagad - es vienkārši dzīvoju...ļauju notikumiem iet pāri, nemeklēju ideālu...un vispār nemeklēju neko un negaidu neko :) Ja būs tie tauriņi vēderā...tos nevarēs nesajust :)) Īstajā laikā un vietā :)

Tu tik skaisti virknē vārdus! Vēl viens pierādījums tam, ka māki rakstīt! Un ne tikai burvīgas pasaciņas mazuļiem. Pārāk prātīga vienu brīdi un bērnišķīgi koķeta nākošajā! Piedod, ka analizēju Tevi. Nelāgs ieradums! :) :)
Lai kurš arī nebūtu Tavs izredzētais, viņam pamatīgi paveiksies! :) :) :)

p.s. Mīli ēst tauriņus?:)

;))))) nē, tak :))) mīlu skatīties uz brīvu tauriņu lidojumu pāri pasaulei un just iekšējo tauriņu dejojumu vēderā :)))

P.S. Starp citu, kurš to būtu teicis... Tev pašai ļoti raita valoda !

Redz, Tev tas liekas nāk dabīgi, bet es piedomāju pie tā, ko rakstu. Daudz kas tiek uzrakstīts, nodzēsts, papildināts un pārrakstīts. Katrs koments gandrīz (ar šis)! Es ļoti nevēlos, lai mani pārprot, lai es kādu netīšām neaizskartu, lai nesanāk vārdi, kas saprotami tikai man. :)
Tu noteikti esi jau talantīga, es vienkārši tāda vēlos būt! :) :)

:) nu es tā domāju, ka vienkārši esmu vecāka par Tevi un biki vairāk apbružājusies - tā arī visa starpība :)

Es gan nepiedomāju, ko iesperu komentos... reizēm tā kā vajadzētu :))

Zini, es vadījos no domas, ka labi nāk, kas ilgi nāk un tas, kas ir jāgaida, to parasti ir vērts gaidīt ;)
Tad nu.... gaidi :) Viņš nāk ;)
Zini, man kaut kur bija tas dzejolītis, ka "es zinu, ka kaut kur tu esi mans cilvēk, tik nezinu cik dienu cik nakšu, cik jūdžu mūs šķir" Kaut kaa taa :)

Es zinu to dzejoli...man šķiet, ka Kristiānam Kalniņam "Autobuss debesīs" ir arī dziesma ar tiem vārdiem - ļoti skaista :)

Jā, tas ir tas pats ;)

Bet tas tachu ir tik dabiski!

Jums jā, man jā, bet citiem iemesls, lai sažmiegtām acīm aizdomīgi raudzītos un apsvērtu domu par iespējamu neuzticību. Es savam Mīļcilvēkam ticu. Viņš apzinas, ka tādu meiteni, kā es, otru neatradīs. :) :) :)