(no subject)
Mar. 27th, 2012 | 09:58 pm
From:: obscurus
Es aizdomājos par to kā es sēdēšu uz kāda pakalna pļavas vidū, bet pļavā nebūs gara zāle, vismaz ne tur kur es sēdēšu - tā lai viss būtu labi pārredzams. Saule lies īpaši izteikti dzeltenu gaismu un pļavas dzeltenie augi būs vēl dzeltenāki, bet fonā būs zaļš mežs, pelēks ceļš un zilzaļa upe pie zaļa kalna. Un es sēdēšu kādā agrā rītā, kad temperatūra būs tikai kādi 19 grādi un skatīšos uz dažādajām krāsām un domāšu par to, kas šajā vietā ir noticis pirms 100 un 500 gadiem. Man galvā zīmēsies notikumi, manās domās pļavā materializēsies cilvēki vēsturiski nepareizos apģērbos, pa ceļu... jā, nu šeit nevajag daudz domāt, jās kāds ar zirgu, pa upi aizbrauks laiva un kalnā nenotiks nekas, tas tur atradīsies tieši tāds pats. Un es domāšu par to, cik man maz vajag, lai dzīve šķistu sasodīti skaista.
Skaistākais ir tas, ka realitāte būs ļoti līdzīga. Varbūt tur nebūs dzeltena pļava, varbūt tas nebūs agri no rīta, bet sajūta būs tā pati.
Skaistākais ir tas, ka realitāte būs ļoti līdzīga. Varbūt tur nebūs dzeltena pļava, varbūt tas nebūs agri no rīta, bet sajūta būs tā pati.