| vissirslikti.lv |
28. Jun 2015|13:07 |
Naivi bij domāt, ka līdz ar operāciju viss būs laimīgi galā un es sākšu jaunu, skaistu dzīvi, gulēšu kā susuriņš, liesēšu un viss būs forši.
Jāņus aizvadīju ibumetīna un citu peinkilleru zīmē. Apnika mocīties pa laukiem, zāles arī izbeidzās un 25. atgriezāmies Rīgā. 26. pamodos ar sapampušu žokli, pierakstījos pie zobārsta. Uztaisīja rentgenu, zobam ne vainas, tas tikai netiek ārā un ir kaut kā saaudzies ar blakus zobu. Sūtīja uz Dzirciemielu, bet es stīvējos un pierunājos pie jau pārbaudīta rāvēja, kas tai Dzirciemielā n gadus atstrādājis. Neizrāva, jo:1) viņu nevar vnk izraut, viņš kaut kā viltīgi jāizgriež un jāizdabon ārā; 2) es nevaru tūskas dēļ muti normāli atvērt, kas nozīmē, ka pārplēsīs lūpu kaktiņu riktīgi; 3) smagana iekaisusi, limfi pietūkuši, tāpēc jādzer AB, lai tiktu galā. Un tagad gaidu 4dienu, kad (cerams) būs mazinājies iekaisums un tūska, lai redzētu, ko tālāk - izgriezt zobu vai griezt smaganu.
Citās ziņās - visa seja tā kā saulē būtu apdegusi. Āda nāk nost riktīgi. Guļu patiešām kā susuriņš - 18 h diennaktī un rijība pārgājusi pavisam - aizvakar pietika ar 2 glāzēm jogurta, vakar 2 glāzes jogurta un 2 banāni, šodien pagaidām sumboliska omletes porcija un kafija. Vakar pat neuzpīpēju, aizvakar -2 cigaretes. Jā, tieši tik slikti viss ir!!!
Spiediens nemainīgi 135/106, bet pulss pārsteidz - 10 minūtes pēc pamošanās 120.
Neraža, es jums teikšu.
UPD un vēl man ir temperatūra, bet tas tāds nieks uz vispārējā fona. |
|