|
4. Sep 2014|09:13 |
Es jau biju parunāties pagājušā gada beigās un visus tos mērus, ko man ieteica, arī pielietoju. Izrādās, ka bērns vnk pazaudējies - vecāki nav novilkuši nekādas robežas, viņai nav rāmju, kuros jādzīvo, bet bērnam tādus rāmjus obligāti vjagot, jo citādi viņš apjūk. Nu, izturējāmies kā pret līdzvērtīgu, bet izrādās - nedrīkst. :)
Sākumā gāja traki, tagad ir ok jau ilgāku laiku. Protams, visādi gadās, bet tā pa lielam - tiešām parunāšanās man atvēra acis.
Paskatīsies, kā būs. Ja vajadzēs, ies atkal. (ceru, ka nevajadzēs) |
|