| atķeksējos |
12. Maijs 2012|20:15 |
Iepirku es kādu laiku atpakaļ vienā no tiem masu iepirkšanās portāliem divas biļetes uz muzikālo izrādi "Pepija Garzeķe" tādā iestādē kā galerija Degunradzis.
Un šodien tā lielā diena:
Zvanot, lai rezervētu vietas, jaunkundze mani laipni aicināja droši ierasties jau no plkst.10.00 rītā. Tā kā izrādes sākums 11.00 un izrāde pa manam piemērota bērniem vecuma grupā no 2.5-8 gadiem, tad es un divas jaunkundzes ieradāmies jau laicīgi, naivi cerot uz pirmsizrādes izklaidēm - nu, tur galdiņš ar zīmuļiem un krāsojamās grāmatas, bērnu izklaidētājs kādā suņa vai hipopotama kostīmā un tā... Pirmsizrādes izklaides tiešām bija. Atverot durvis, ienākam tādā kā ar aizkaru nodalītā garderobes tipa telpas daļā, kur var noģerbties un dabūt uz papīra uzzīmētu numuriņu no dāvanu maisiņa. Nedaudz, bet uzmācīgi ož pēc sastāvējuša mitruma. Piesakām savu ierašanos un dodamies tālāk. Un te mana laimīgā atgriešanās postpadomju kooperatīvu un visādu izmanīgu ļaužu ziedu laikos: noliktavas tipa telpa ar betona grīdu, vienā malā tāda kā neliela koka dēļu skatuve, kuras priekšā izkārtoti krēsli un galdiņi. Aļa postpadomju kabarē, aļa video filmu demonstrēšanas zāle (bija mums laukos tādi džeki - atveda savu teļļuku, videomaģi un kolhoza kafejnīcā demonstrēja filmas par mazu un godīgu samaksu). Krēsli pirmajās rindās uzķūnēti - pārvilkti ar plīšu, flīsu vai kā nu sauc to samtīgo materiāli. VIP zona, saproties! Otra telpas pusē bufetes galds ar bufetes cienīgiem uzkožamiem par gandrīz restorāna cenām: nu, par piemēru sulas paciņa mazā, ar salmiņu precīzi laķiks, rosols "Karlasona prieks" (vai kā tamlīdzīgi, bet ar Karlasonu saistīts) kādi grami 8), pildīts glāzē - lats pieesmit. Laikam pats Karlasons desu griezis, vai. Kafija - lats pieesmit, bulciņa arī. Laikam izskatījos mazliet ne tur iekāpusi un man piedāvāja arī pieaugušo dzērienus, tik paprasīja, vai nebūs par agru.
Protams, jaunkundzes to stundu līdz izrādei mierā nosēdēt nespēja, tad nu tiku pie aizrādījuma, ka nav ko te skraidīt, jo sākšoties "masu efekts" (!!!) un visi sāks skraidīt.
Starpbrīdī, loģiski, ka tie ap 30 bērneļi aktīvi dieba pa skatuvi, līda visur, kur vien bija iespējams ielīst (jo nav jau, kur iziet - ne tur kāds gaitenis, ne cita telpa, kur izskrieties) un tad nu viena kundze rokas izpletusi kā vista viņus tur ganīja nost.
BET - izrāde bija jauka, tiešām. Tikai - ja ņem vērā, ka viņu norādītā cena bez masu iepirkšanās portāla izmantošanas, bija 10 laši par biļeti... es atvainojos, par to naudu var uz baletu, cirku (lai gan smird tur tāpat, kā pirms 28 gadiem), leļļu teātri aiziet.
Šo varonīgi pārcietusi, devos uz Galeriju Rīga - kaut kāds māmiņdienu pasākums, pie reizes pusdienas paēst un tā. Nu, tur paēdām, paklausījāmies, kā meitenītes dzied un tad bija paredzēts leļļu teātris. Nopriecājos, ka 3 sivēni un vilks, bet... kad vilks kā tāds ļeģajevs sāka aurot "Galerija Rīga ir forši!" (te bērneļiem jābrēc - "JĀAAA!!!"), "kurpes pirkt ir forši!!!" (te atkal bērnu iebrēciens), šķita, ka tas beigsies apmēram ar vilka brēcienu: "Un tagad visi uz RIMI! Beigtus sivēnus tur pirkt ir forši!!!" Nu, loģiski, ka jaunkundzēm jau pēc 20 minūtēm bija gana.
Esmu ievilkusi ķeksīti mātes TO DO listē un kādu brīdi šādos pasākumos dalību neņemšu. /
Un dz.d. es riktīgi jauki jau nosvinēju piektdien darbā, tāpēc rītdiena mani vairs nebaida! |
|