| B.B. |
5. Mar 2012|10:49 |
B.B. mani spiež spēlēt paslēpes. Vispirms skaita tur pantiņu, kā ābolīts ar zilu aci pa tirgu staigā un, kurš no grēkiem tīrs, tas iet slēpties.
Es parasti slēpjos kabineta skapī, jo viņa nekādi to vietu nevar atkost. Tad es no skapja ūjinu un tā, bet viņa nekad neatrod. Un kad viņa aiziet citur meklēt, es izlienu no skapja, apsēžos krēslā un izliekos, ka visu laiku tur sēdēju, tikai biju neredzama (akdies, kā šitais ar gadiem nepāriet - kacināt mazākos!).
Vakar es atkal sēžu tai skapī jau labu laiku, B.B. ienāk un pie sevis saka: "Ai, vēlāk sameklēšu. Aiziešu pēc medus un paskatīšos pūku."
Labi, ka viņa pēc medus gāja - es pa tam izspruku. Citādi ilgi būtu jāsēž - savu slepeno vietu nodot nedrīkstu (jo tad nākamreiz nevarēšu iesmiet par mazākiem), bet tas pūks iet apmēram pusstundu! |
|