|
Vot, izstāstīšu, ko es izdomāju pāris nedēļas atpakaļ (DIEMŽĒL).
Savu plānu neesmu pieslīpējusi, jo apgaismība nāca par vēlu.
Redz', es te tā padomāju - kad piedzima sīce, mani paredzamie ienākumi gada garumā bija apmēram USD 800+
Tad nu vienvakar sēdēju un domāju - da nafig mņe vsjo eto - meklējām dzīvokli, pārvācāmies, maksājām apmēram 350-400 Ls par īri un komunālajiem, piehaltūrēju, kamēr sīce guļ, čortojos par slapjdraņķi, salu un lietu...
A kāpēc es nebiju bišku attapīgāka un neizdomāju, ka jāatrod ir kāda tambu-lambu valsts, kur ir silti un USD 800+ ir Ļoti Laba nauda.
Da būtu laulenis no darba uz gadu aizgājis, bezdarbnieka pabalstu dabūjis (kas palielinātu ienākumus), noīrētu kādu bungalo, zvilnētu, lasītu grāmatas un mācītu vietējiem kaut ko (nu, socializēšanās nolūkā), piemēram, krievu, angļu vai vācu valodu. Atgrieztos te pēc gada, kad īres maksa jau būs normāla, viss pussabrukšanas stadijā un turpinātu iedzīvoties uz citu nelaimju rēķina.
Vot, kaza es!
Ātri jāriktē Kārlītis!!! /vīrs, marš uz māju!/
PS Uz kuru valsti varētu doties? (šo jautājumu toč nopietni domāju, es to Kārlīti piespiedīšu uzriktēt tik cēla mērķa vārdā - gadu LAFA pilnīga!/
|