| He ;) |
23. Dec 2008|13:43 |
Zin, ko es ik pa laikam iedomājos?
Es iedomājos, kā reaģētu mana omačka, ja viņa vienu dienu pieceltos no mirušiem.
Viņa jau bija šokā, ieraugot, kā divi aiz mājas stūra aizlēpušies bučojās, jo "vsje ļuģi eto v pasķeļ, ņe na uļicu ģelajut! tfu, haļera!"
Un - jā - uz ielas pirms gadiem 25 toč neviens nebučojās. Vismaz Ventspilī, kur toreiz dzīvojām.
A tagad - porņuki, striptīza klubi, pedofīli, homoseksuāļi, transvestīti... TV reklamē biksītes pa pastu, paketes, tamponus, brīvo mīlu, mājās tur trušus, seskus un cūkas...
Mana vēl dzīvā ome ir pieradusi - kaut kā pakāpeniski taču viss šitas sākās un nekādu sašutumu/šausmas mūsos neizraisīja, bet, ja omačka šitajā visā vienu dienu tiktu iemesta, man šķiet, ka viņa nomirtu vēlreiz. Vai vismaz domātu, ka ir nosūtīta uz elli. |
|