| vissirslikti, mļin. |
9. Jun 2008|18:10 |
Rijot nejēdzīgā vēja saceltos pilsētas ielas putekļus, nācu mājās un domāju - nez, kas ir labāk (pareizāk, nesāpīgāk, no abiem ļaunumiem mazākais, etc):
1) piecirst smailo papēdīti un izkoriģēt visu pēc sava prāta, panākot sev vēlamo rezultātu;
2) dot izvēles iespējju un besīties par to, ka citu izdarītās izvēles rezultāts ir kardināli pretējs tam, kādu biju iecerējusi es.
Karoče, ieriktēšos gultā, izmisīgi pultēšu TV stulbos seriālus un cēlā vientulībā pāris stundas līdz nelabumam rīšu zemenes, ķiršus un aizvainojuma asaras.
Da vakaram gan jau, ka pāries.
Man taču vienmēr viss pāriet. |
|