| Mani sauc oblica. Esmu kompleksaina caca, kam hroniski nepieciešama vīriešu uzmanība. |
26. Mar 2008|16:32 |
Nekad man laikam nesaprast, kāpēc savu skaistāko ķermeņa daļu publiska eksponēšana tiek uzskatīta par eksponētājas milzīgi daudzo kompleksu pirmo pazīmi un to nomākšanu, hroniski/akūti piesaistot katra garāmgājēja uzmanību.
Ja man, piemēram, ir forši pupi un pakaļa, tad es galīgi nekautrēšos to izmantot, lai panāktu savu (jā, jā - zemiski, blā-blā-blā, bet man galvenais ir rezultāts un uzspļaut paštaisnajiem "mērķis ne vienmēr attaisno līdzekļus" - šo mācību paturiet un izmantojiet paši), es staigāju augstos papēžos, jo citādi jūtos kā pingvīns un man sāp kāju ikri (gudrās pamācības par mugurkaula deformācijām arī paturiet pie sevis), es lietoju tonālo krēmu un krāsoju skropstas, jo esmu to darījusi no 8.klases - pierasts pie sava konkrētā paskata, es atļaujos neizmazgāt matus tikai brīvdienās.
Pie visa uzskaitītā - jā, man ir patīkama vīrieškārtas būtņu pievērstā uzmanība, palaišana pa priekšu, durvju atvēršana. Es neapgrozos kaut kādos bomzīgos rajonos, tumšās vārtrūmēs vai stacijas tunelī, tad nu nekādas riebuma trīsas uzmanības pievērsēji no attiecīgām sociālajām grupām, kas apgrozās šādās vietās, man neuzdzen - es tādus nesatieku.
Vot, kas ir tie mani kompleksi?
Man jau šķiet, ka kompleksiem piebāztāka mēdz būt tā pelēkā latvju pele, kas ietērpjas maisveidīgā, pelēkā džemperī un platās biksēs, lai, nedodies, kāds nepamanītu viņas krūšu formu, lielo (vai taisni otrādi - nekādu) dibenu, tauku riepu, uzvelk kājās botas, lai varētu ātrāk paiet (ātri iešu, neviens mani nepamanīs) un ejot nodur acis, lai neviens skatiens nav jāsastop (tas nozīmētu, ka ir pamanīta), savu pleķaino sejas ādu un pinceti nejutušās uzacis attaisno ar dabīgo sakaistumu (nu, ir, protams, kam ir paveicies) un tās, kuras ikdienā staigā augstos papēžos, dekoltētās klozītēs, uzkrāsotām lūpām, lakotiem nagiem, nosauc par cacām, kuras cieš nenormālas mokas, lai tik pievērstu katra garāmgājēja uzmanību.
PS Davai, ka nevajag "tu to par mani?" Es ne par vienu konkrēti, es par to, ka diezi, vai vienmēr īsi svārki, maucīgs maiķītis un špiļkas norāda uz kompleksu gūzmu un vēlmi pēc vīriešu uzmanības. Tieši tāpat arī otrādi. Katram savs. Kompleksi tai skaitā. |
|