| šis tas itnekas |
[24. Aug 2009|12:59] |
Rēzeknes gaļas kombināta reklāmas liek man sajūsmā iespiegties. :)))
Tik sirsnīgi, naivi, mīlīgi un truli.
Vakar tos sargus līdz galam nenoskatījos, jo citādi būtu nobriedis kašķis - laulenis ķiķināja, es aš slaucīju aizkustinājuma asras un nekādi nespēju viņam ieskaidrot, ka IR centrālā sižeta līnija - mīlestība pret Dzimteni un Mīļoto Meiteni.
Nu un kas, ka tad, kad jāmīl Dzimteni, Mārtiņš mīl Mīļoto Meiteni, bet tad, kad jāmīl Mīļoto Meiteni, tad šams mīl Dzimteni. Tak viskautkas tik daudz tur notikās, ka nevar jau vienmēr attapt būt īstajā vietā!
Un tas Bermonts - vot, tas bija spēks un daile! Tāda harrrizzma no viņa jūtama bija, kad šis ieskrāpēja zvanu tornī - "Zģes bil ja!" Ulmanis gan izskatījās līdzīgāks panco jaunībā nevis Ulmanim jaunībā, bet tas, ka viņam uz pili līdzi bija sasmērētas maizītes, tas gan bija reāli sirsnīgi. Tāds pietuvināts tautai tomēr viņš bija - re, uz darbiņu paņem savu desmaizīti, ar Mārtiņu ieraun pa šļukai - mīlīgi tā.
Vēl tik palika galīgi neskaidrs viens - tad, kad Mārtiņš ar savu branžu uz Rīgu brauca un ļaunie to tiltu pagrieza nost, viņš ielec ūdenī, aizskrien līdz budkai un atgriež atpakaļam, visi laimīgi sabrauc Rīgā un viņš atkal fiksi pagriež tiltu prom. A kāpēc tie duriki vācieši nedarīja tāpat?
Karoče - pēc pirmā Martini man patika. Pēc otrā aizgāju gulēt - kļuvu pārāk jūtīga (vai jutīga, nesaprotu, kā tur tagad pa jaunam pareizi). |
|
|