![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} ob rakstīja3. Februāris 2012, 13:38 |
Bez garumzimem
Mana redzejuma garumzime ir klucis, kas butiski boja burta izskatu. Trauce lasišanas atrumu, pieveršot sev uzmanibu. Ievieš netipiskas formas burtveidola. Trauce vai padara gandriz neiespejamas lidzsvarotas atstarpes starp blakusesošiem burtiem. To vienkarši ir par daudz.
Piemeram, šiks "a", eleganti sapucejies nak no restorana pieedis pilnu vederu ar zušiem:
"A" saticis ceļa huliganus un dabujis ar ķieģeli pa galvu:
Nemeģiniet man iestastit ka ta ir platmale, berete vai hute. Tas ir neparprotams ķieģelis. Stop — talak lasit aizliegts. Izlaid gajienu uz divpadsmita lauciņa stiepjot gumiju.
Noverojums šķirstot gramatu "Plakats Latvija" — visos laikos dizaineri ir cinijušies ar garumzimem ka nu varejuši: ignorejot tas, minimizejot izmeros lidz formalai to esamiba vai kropļojot burtu, kuru dekore šis taisnsturis.
Mums ir pavisam reala problema modernu burtveidolu izvele, pamata pateicoties tieši garumzimem. Ja burtveidols satur simbolus ar garumzimem, vairuma gadijumu tas ir pavirši piemestas klat.
Ko darit?
Dubultie patskaņi nav risinajums, ta ir izšķerdiba: aarkaarteejs.
Oficialais veids ka attelot diakritiskas zimes — likt apostrofu aiz burta. Diez kas nav. Kads ar riteni vagam šķersam braucis: a'rka'rte'js.
Trissturu kols, ko izmanto fonetiskaja pieraksta, ari nav risinajums. Zilbju komplekts nevis vards: aːrkaːrteːjs
Vai mums tiešam nepieciešamas garumzimes?
Mes lieliski iztiekam ar burtiem kas apzime dažadas skaņas: o un e.
Filoloģijas doktore Maija Baltiņa, 2000.gada avizei Diena:
"Ideāls, uz kuru gadsimtiem tiecāmies - pēc iespējas izrunai tuvināta rakstu valoda - sevi vairs neattaisnos."
Rakstiba, kas tuvinata izrunai atvieglojot valodas apguvi. Rakstibai nav jaatvieglo valodas apguvi svešiniekiem. Tai jabut viegli lietojamai, pec iespejas glitai un skaidrai. Mes lasam un rakstam vairak ka jebkad.
Es neesmu pret garajiem patskaņiem un ipašu to grafisko attelojumu. Esmu pret klučiem, ķieģeļiem, stop zimem un huliganiem.
Pret parejam diakritiskajam zimem pretenziju nav — to lietojums ir retaks, tas piešķir tekstam papildus teksturu.
Piemeram, šiks "a", eleganti sapucejies nak no restorana pieedis pilnu vederu ar zušiem:
"A" saticis ceļa huliganus un dabujis ar ķieģeli pa galvu:
Nemeģiniet man iestastit ka ta ir platmale, berete vai hute. Tas ir neparprotams ķieģelis. Stop — talak lasit aizliegts. Izlaid gajienu uz divpadsmita lauciņa stiepjot gumiju.
Noverojums šķirstot gramatu "Plakats Latvija" — visos laikos dizaineri ir cinijušies ar garumzimem ka nu varejuši: ignorejot tas, minimizejot izmeros lidz formalai to esamiba vai kropļojot burtu, kuru dekore šis taisnsturis.
Mums ir pavisam reala problema modernu burtveidolu izvele, pamata pateicoties tieši garumzimem. Ja burtveidols satur simbolus ar garumzimem, vairuma gadijumu tas ir pavirši piemestas klat.
Ko darit?
Dubultie patskaņi nav risinajums, ta ir izšķerdiba: aarkaarteejs.
Oficialais veids ka attelot diakritiskas zimes — likt apostrofu aiz burta. Diez kas nav. Kads ar riteni vagam šķersam braucis: a'rka'rte'js.
Trissturu kols, ko izmanto fonetiskaja pieraksta, ari nav risinajums. Zilbju komplekts nevis vards: aːrkaːrteːjs
Vai mums tiešam nepieciešamas garumzimes?
Mes lieliski iztiekam ar burtiem kas apzime dažadas skaņas: o un e.
Filoloģijas doktore Maija Baltiņa, 2000.gada avizei Diena:
"Ideāls, uz kuru gadsimtiem tiecāmies - pēc iespējas izrunai tuvināta rakstu valoda - sevi vairs neattaisnos."
Rakstiba, kas tuvinata izrunai atvieglojot valodas apguvi. Rakstibai nav jaatvieglo valodas apguvi svešiniekiem. Tai jabut viegli lietojamai, pec iespejas glitai un skaidrai. Mes lasam un rakstam vairak ka jebkad.
Es neesmu pret garajiem patskaņiem un ipašu to grafisko attelojumu. Esmu pret klučiem, ķieģeļiem, stop zimem un huliganiem.
Pret parejam diakritiskajam zimem pretenziju nav — to lietojums ir retaks, tas piešķir tekstam papildus teksturu.