līdz pagājušam gadam es piesējos visiem saviem draugiem par to, ka viņi pīpē. es gāju pa parku, viņi mani ieraudzīja un slēpa cigaretes. 18 gadu vecumā. bet vispār viņi mani neklausīja. un pīpēja. un pagājušogad es vairs neko viņiem neteicu. it kā sapratu. esmu pieaudzis. nevaru vairs tā citus pieaugušos mācīt. bet. ja godīgi. mācu vēl šodien. vienkārši man tagad ir pofig vai jūs visi pīpējat. pofig.

un vēl citēšu savas trīs anekdotes par to smēķēšanu (vispār viņas izdomāju, lai raksturotu veselīgu, slimīgu un mūsdienīgu humora izjūtu, bet plaušu vēzis + auto notriekts vecis prasa tās noskaitīt arī šajā sakarā).

...

Veseliiga humora izjuuta ir tad, ja cilveeki smejas par joku:

Dziivoja reiz veciitis - piipeetaajs. Piipeeja dienu, piipeeja nakti, galu galaa nomira. No plaushu veezha. Ha ha haaa.

Savukaart slimiiga humora izjuuta ir tad, ja smejas par shito:

Dziivoja reiz veciitis - piipeetaajs. Piipeeja dienu, piipeeja nakti un kaadudien saslima ar plaushu veezi. Naakamajaa dienaa vinju notrieca mashiina. Ha ha haaa.

Galu galaa, teksts, par kuru shodien smejas jaunatne, savu attieksmi saukdama par lielisku humora izjuutu:

Dziivoja reiz veciitis - piipeetaajs. Piipeeja dienu, piipeeja nakti, galu galaa nomira. Aiz vecuma. Ha ha haaa.

...

(Atbildēt)