Nezinu, vai es akurāt nesaprotu, bet manuprāt, "personība" ir nevis birka, ko tev piekarina citi cilvēki, kaut ko domājot par tevi (ka tu esi miris, piemēram), bet ko veido tu pats. Tāpēc ar citu viedokļiem tam nav nekāda sakara, tas ir iekšējs fakc, un viss. Vienīgais iebildums, kas varētu būt - varbūt par cilvēku kā par "gatavu", noslēgtu personību var runāt tikai tad, kad viņš ir objektīvi miris. Nevis kad ļautiņi brīnās, kā šitais kraķis vēl vazājas pa pasauli.
Var jau būt, ka ar māksliniekiem & literātiem ir tas pats, t.i., tā ir tikpat iekšēja parādība kā personības klātbūtne, bet šīs tomēr ir profesijas, kam ir būtiska skatītāju/klausītāju/lasītāju reakcija & atsaucība.