toreiz, kad dēlam atļāvu pētnieciskiem nolūkiem atstāt zirnekļa midziņu vannasistabas stūrī, laikam nebiju īsti vesela- tagad man ir mazītiņu zirneklīšu invāzija vannas istabā. mēgināju ar putekļu sūcēju- bet turās kā velni. man, goda vārds, nav nekas pret zirnekļiem, viņi ir man labi druagi, jo mušas es ienīstu vairāk. bet nu simtiem mazu zirneklīšu, lai arī diezgan dekoratīvu, nav īstā vieta kārtīgas mātes meitas mājoklī! bez tam- a kurš viņus baros? un, galvenais, ko?

ko darīt, un ko jūs darāt, ja bērnam (konkrēti 6gadīgam) uznāk "visiem tas ir, man arī vajag!" krīze? vēl pirms 2 stundām es neko nezināju par tādiem Skylander, bet tagad izrādās, ka tā ir vislabākā lieta visā pasaulē! un Janam ir, un viens ir caurspīdīgs, un viens ir no uguns utt. utt.

Labi audzināta bērna izmisums- aizbraukt ciemos, kur uz galda stāv šķīvis ar saldumiem, bet neviens nepiedāvā :)

pagājušā gada bērna dzimšanas dienas torte izjuka pa pusei, šogad pilnībā. zajebalo.
Laikam jāatmet domas par sevi kā puslīdz veiksmīgu pie plīts.
Bērna ballītei visu pirkšu gatavu, lai aiztaupītu sev citus sarūgtinājumus.

un vācieši arī mudaki, es teikšu (fonā tomēr skatos).

virtuvē zem galda pa pillo no jāniem palicies alus, bet es te, saproties, jau no 1dienas nīkuļoju ar visādām sāpītēm- te kaklā, te nierēs (?), te iesnas, te šis, te tas.

vienīgais labais- abiem autiņiem tehniskā izieta, viena gan paniķojās, bet [beidzot laikam atradu savu servisu] vienreiz iespēru salabojām un palikām ar vienu vieninieku vienai un diviem vieniniekiem un pirksta pakratīšanu - otrai mašīnai.

Pie vienas sarunas atminējos, ko gribēju sev par sevi piefixēt:
manam bērnam krājumā vispār nekādu jautājuma teikumu ar "vai" nav. parasti sāk jautājumu ar darbības vārdu "gribi tu arī?"
nu ir, protams, "kāpēc" un tā, bet nu viss no vācu valodas tulkots izklausās :)

Nedēļa Latvijā jau aizvadīta. Tāda jocīga nedēļa- viena vienīga vaļošanās, viesi un svinēšanas, jo galu galā nekur neviens tā īsti nestrādā, un darbus nekādus plānotos uzsākt nevar. Ciešamies ;)

par to bērna dāvanu kapteinim- tiem, kas interesējas, ar ko TAS beidzās- atdevu pie iečekošanās ar lūgumu nodot. Puisis pasmaidīja un nosolījās. Cerēju, ka ar to viss beigsies, un man gluži vienalga, kādos ceļos dāvana būtu aizgājusi. Bet kas tev deva! Vakarā tas pats puisis saķēra aiz rokas un apsolīja mani vanagami aizvest viesos pie kapteiņa, tb, bērnu, nevis mani. Nekādas lūgšanās nelīdzēja, un devāmies visi viesos uz kapteiņa tiltiņu, ar vēl vienu krievu puisīti. Viss izdevās labi, kapteinis izrādījās Anglijā dzīvojošs itālis (parunājos pāris teikumus itāliski), otrais stūrmanis, kas tobrīd stāvēja uz vakts, bija polis (parunājamies drusku angliski), atveda mūs un krievu puisīti pavadīja apkalpes loceklis krievs (parunāju drusku krieviski) un savam bērnam visu tulkoju latviski. sodoma Bābele, vienu vārdu sakot. stūrēt gan bērns atteicās, pat ar mani kopā nezin kāpēc nebija pielaužams. Bet ģenerāli pa smuko :)

kkur pa to burzmu vispār ir izbeidzies, ko teikt :(

ir ļoti jāuzmanās, uzdodot bērnam jautājumus. tos pareizi jānoformulē.
ja, piemēram, paprasa "tev nav auksti?", bērns atbild- jā. saprast var tikai tad, ja pārprasa- tev IR auksti? nē, nav.
nu lūk, izdresēs vēl mani :)

atstiepu sīkam domino, gribēju notestēt uz inteliģenci- spēlēs vai nē, sapratīs vai vēl par agru.
interesē un labprāt spēlē- liek pamīšus vienu domino kauliņu un vienu savu auto rindā. žēl, ka vīrs savācis vai kkur nobāzusies kamera- skats labs :)

Neocibistam kārtējais "NĒ", tb, esmu PRET dajebko, būtībā.
dziedu Igo dziesmu "...ābelei galotni nelauz, nelauz, māmiņa teica- nelauz..." un sīks tādā Olgas Dreģes tonī un attiecīgu spītību skatienā "māmiņa teica- LAUZ!"

tā kā ir sākušies "garie tumšie ziemas vakari", nolēmu beidzot sakārtot video arhīvu- sagriezt, salīmēt, piemeklēt mūziku utt. un DVD sarakstīt safilmēto pa kādiem 2 gadiem. visu izdarīju, atlicis bērna 1.gads, kas ir pilnīgākais bardaks hronoloģijas ziņā- to, kurš filmējot nepārtraukti mainīja kartes un pēc tam vazāja no datora uz serveri un pēc tam pārkopēja atpakaļ ar mainītiem nosaukumiem, līdz nekādus datumus vairs nevar atrast un gala beigās abas kartes noformatēja, būtu drusku jāatspārda.

p.s. ienāca prātā doma ieviest klapīti un pirms katra kadra nomidžināt gar kameru :)

dēls dabūja pirmās privātās bērnu šķēres šodien, visu priekšpusdienu cītīgi šķērēja papīram bārkstis. gulēt ejot atklājās vēl kāds nodarījums- laikam būs slavens dizainers- biksēs konkrēts caurums izcirpts :)

a forši tā- nosūtīt sev no viena uz otru pastkastīti vēstuli, tad aiziet nočekot, vai atnākusi, un tikuntā pirmā doma patiesa un nevainīga- ej, beidzot kāds epastu atsūtījis!

p.s. kamēr baroju bērnu, biju salasījusies, ka mātēm barotājām ir t.s. "Stillamnesie"- barotājas amnēzija, vai. lai šo vārdu neaizmirstu, ierakstīju savai daiarijai pirmjā lappusē :)

Sesto dienu dzívojos ar Siku pa slimnicu. Vajadzeja panemt medicinas enciklopediju un svitrot ara tas kaites, kas jamam piemetas ka komplikacija plausu karsonim vai ari vienkarsi tapat, lai arstos jautribu uzturetu.

mani ir piemeklējusi visu mamma liksta un bieds - veidošana un līmēšana un citāda veida ņemšanās.
jātaisa bērnam laterniņa, ar ko piedalīties St. Martin gājienā, cik tādu šogad būs, nav ne jausmas, pagaidām esam ieaicināti uz diviem - mūsu spēļu grupā un pie vecvecākiem ciemā. paldies Dievam, esmu slinka, tāpēc pāris dienas pavadīšu pārdomās, kā sasniegt vislabako rezultātu ar visekonomiskāko spēku patēriņu :)
bet gan jau būs labi ;)

Nevaru pierast, ka Sīks mēdz ieiet savā istabā, aiztaisīt durvis un spēlēties*. Es tad saspicēju visas ausis un pēc trokšņiem mēģinu identificēt kas saplēsts , ko dara. Tāpat nevaru pierast, ka Sīks gan vakarā gan abos savos pusdienslaika miedziņos aizmieg, tikko ielikts gultā (vai simulē aizmigšanu un klusiņām spēlējas, līdz aizmieg). Aug buciņš :)


*- mest klučus pa gaisu, paslēpt grāmatas gultā zem segas vai atvilktnēs, izjaukt puzles paklāju un visu sajaukt un tml.

mums šodien liela diena- sīks tiks pie pirmiem apaviem mūžā :)

jams jau būtu ar mieru staigāt basām kājām i ziemu i vasaru tāpat kā es, bet nu nevar, žēl man mazo kājiņu.
un tā kā pat es esmu atzinusi, ka nu jau puisis iet stabili, tad apavi ir beidzot jāpērk :)
pagaidām gan katrs mēģinājums uzbāzt jamam kaut ko kājās ir beidzies ar pamatīgu protestu un kājas tirināšanu :D

a mēs paši- 6dien uz 3 nedēļām laižam uz kempingu Itālijā, pie Gardas ezera. prognoze gan ir skarba- pāri par 30 grādiem. bet nu diez vai šejienes rekordu pārsitīs- šodien plus 32, rīt sola 36 :(

vot!

es varētu stādīt rekordus "kas dārzā" ilgdziedāšanā (tā mums šūpuļdziesma). šonakt laikam kādu pusstundu no vietas vilku. Neocibistam nāk zobi, droši vien, citādi es to nevaru izskaidrot, bet uznāk tādas lēkmes, ka nekādi nav nomierināms. Būtu jau laiks- 10 mēneši gandrīz jau, un vēl bez viena vienīga zoba ;)

beidzot ir tāds laiks laukā, ka nav jābaidās skatīties laika prognoze. šodien jau plus14 bija, rīt 16, parīt 18 un smuki saulains :) no 11.aprīļa vispār plus23 sākās. mans laiks, mana vasara, kempinga sezona- nāc!!!

un- Neocibists vakar apsēdās. Pats. Pirmo reizi :)

visnotaļ pamazām sākam pierast, ka Sīks ir mobils. Viņš ar to apradis daudz ātrāk par mums un atrod aizvien jaunas lietas, ko neesam ņēmuši vērā dēļ aizmāršības vai paviršības- aiz ledusskapja nolikta ūdens krūze ar puķūdeni apgāztā stāvoklī ir feina rotaļlieta. pārsteidzu Sīku līksmi plikšķinot pa Peļķi. klusiņām, protams, kas arī likās aizdomīgi. Vai Sīks tiek pārsteigts pie nejauši uz grīdas vaļā atstātas instrumentu kastes. par laimi, tikai ar kabeļu jostiņām sažņaugtām mazās tuklā roķelēs. pat aiz radīšiem paslēpti kabeļi tiek izbakstīti :)
un tipisks skats viesistabā ir redzamas kājeles no kaut kāda stūra/zem gultas/aiz ledusskapja. Pilna māja ar šaurām bezizejām :) bet atpakaļgaita vēl nestrādā :D