Es biju skolā. Tad pēkšņi parādījās viņš, atbraucis pie manis no Slovākijas. Es paņemu viņu pie rokas un skrienu uz 4.stāvu. A tur ir tāds garš gaitenis un daudz durvju, galīgi ne tā, kā tas ir mūsu skolā. Mēs ieskrienam vienā telpā. Kas izrādās tualete. bet mums po***. aizkrampējam durvis. Un tad notiek diezgan interesantas lietas. ;D
un pēkšņi kāds tā kā uzlauž durvis ( krampītis izrādās švaks) un telpā, kas pēkšņi ir kļuvusi lielāka, ieskrien mana krievu valodas skolotāja. nu jā.. un tad viņa uz galda noliek 3 iesniegumus/ paskaidrojumus, kuri man jāiedod mammai parakstīt un pēc tam jāatdod direktorei, mācību pārzinei un viņai, sakarā ar to, ka mēs ar Arni neatļautas lietas darījām. :D bāc.. bet es tai sapnī jutos tik.. tik apkaunota , šokēta u.tml.
Arnis tad aizgāja prom, bet skolotāja turpināja man vēl kaut ko teikt. Tad es devos lejā, pie viņas ķip stunda bija un es ierados ar nokavēšanos, protams, arī viņa. Bet neviens no klases tā sevišķi nebrīnījās, neko neprasīja. Es tikai piegāju pie Lindas klāt un to pastāstīju. Viņa smējās, man arī bik sanāca smiekli. :)
Pēc tam bija fizika, uz kuru es arī nezin kāpēc ierados ar nokavēšanos. Pirms gāju iekšā klasē, Jucītis tieši smaidot teica - kur tad ir Lāsmiņa? Un tad es ienācu un viņš tikpat priecīgi - ā, re kur arī ir!
Meklēju , kur apsēsties. Anetei blakus neaizeju, bet gan Jānim. Blakus solā sēž Mārtiņš un es zinu, ka viņam blakus sēdēs Matīss, kurš tobrīd vēl nav. Tad ienāk Matīss. Un man ir sajūta, ka viņš visu zina, jo pār viņa seju pārslīd tāds viltīgs smaids. Viņš apsēžas un es tad paskatos uz viņu un cenšos izdibināt, vai viņš zina kaut ko. Ar zīmītes palīdzību nododu viņam ziņu, lai nevienam neko nesaka. Un tad es arī pamodos. Žēl.. būtu gribējusi zināt, kas notiktu tālāk. :D
Nu jā, prieciņš man ir tādēļ, ka līdz šim tikai Matīss mēdza būt manos sapņos, bet beidzot arī Arnis. :)) :D
Bāc.. cik sviestaini.. :D :D
Labi, jāiet turpināt pildīt 24 lpp garo anketu, lai saņemtu UK valsts aizdevumu studijām.
Vēl es šodien cepšu šokolādes kūku ar lazdu riekstiem priekš Lieldienām.
Nevaru sagaidīt rītdienu, tik ļoti kārojas vārītas olas. :)) :D
Bet žēl, ka brīvdienas būs jau beigušās.
un pat par spīti vecmāmiņas mājas arestam , es neko neesmu izdarījusi/izmācījusies. diez kāpēc? Jo viņa visu laiku liek kaut ko darīt.. grrr... apnīk jau rukāt, neatliek laika, lai pamācītos vai padarītu ko es atpūtai/izklaidei vēlos. :S
ā.. vienīgi 3dienas vakarā tiku patusēt. Par to prieciņš. Ar Lienīti kārtīgi piedzērāmies. :D :D es tieši tā kā vēlējos - kartīgi, bet ne tā, ka slikti paliek. :D
Bik aizgājām uz klubu, bet tajā es daudz nepadejoju, jo devos Lienīti meklēt, kura iepriekš bija palikusi ārā, jo numuriņu garderobes pazaudēja. Kad man apnika viņu meklēt, tad devos stopēt uz mūsu mazpilsētu. Hm.. Pie Sindijas palikt nevarēja, jo viņas nebija mājās. Bija kādi 6 no rīta. Zvanīju Eduardam, par laimi, viņš pacēla klausuli. Paliku pie viņa. :)
No rīta, ap 12iem, kad aizgāju pie Lienes, uzzināju, ka viņa visu laiku bija kluba tualetē, vemjot. Briesmīgi. Un es ne reizi neiedomājos paskatīties tualetē.
Tagad vairs kādu mēnesi vai pat vairāk netikšu tusēt.
Jāmācās, jānoliek tiesības.
aij.. netīkās.
kaut kag šodien man uznāca ļoti liela vēlme mācīties angļu valodu.
Es tik ļoti gribu Anglijā mācīties. Domāju, ka tas varētu būt tīri forši. :)
Un es tur mācīšos. Nē. Es jau tur mācos un man viss izdodas, esmu laimīga. :))