Parasti mēdzu pāris reizes gadā uzdrukāt kaut ko uz papīra, bet šoreiz izdomāju, ka varētu pamēģināt kaut ko jaunu. Varbūt tāpēc, ka alkstu pēc svešu cilvēku komentāriem ( precīzāk sakot, varbūt vienkārši gribas, lai kāds, komentējot manus patukšos ierakstus, mani vestu pie prāta) par savu dzīvi, kas varbūt nav tik nožēlojama, kā man pašai liekas. ( hmm.. pārāk daudz "varbūt" vienā teikumā :D )
Esmu jauna meitene, vēl tīņu gados, bet tomēr jau sasniegusi pilngadību ( 18 gadi, lai skaidrāks taptu :D ). Mācos vēl vidusskolā, 12. klasē. Pēc pāris mēnešiem jābeidz skola, jāiestājās universitātē un jāturpina savs dzīves gājums tai stilā, kā to vairāk vai mazāk dara visi cilvēki. T.i. pabeidz visas iespējamās skolas, atrod darbu, izveido ģimeni un bla bla bla.
Un tagad esmu nonākusi pie stāvokļa, kad viss ir vai nu vienalga vai nu vienkārši, ka visa pasaule sabrukusi vai kaut kā tā. Dažreiz mani tas uztrauc, bet citreiz nē. Es nezinu.. Viss ir .. aij..
Būtībā es vienmēr esmu sūdzējusies par savu dzīvi. Reti, kad esmu bijusi laimīga. Man, protams, ir bijis jautri, bet es nemēdzu būt ilgi būt par kaut ko apmierināta. Laikam skaitos pesimiste, lai gan reizēm man viss neliekas drūmās krāsās.
Mana labākā draudzene mēdz teikt, ka manu dzīvi varētu dalīt nevis gados, bet periodos, kuros man ir patikuši dažādi puiši. Piemēram, Jāņa periods, Pētera periods u.t.t.
īstenībā tomēr ir taisnība vecākiem cilvēkiem, ka jaunam nevajag ātri samīlēties , nu skolas laikā vai kaut kā tamlīdzīgi. Tas, ka tu par kādu domā, ļoti traucē mācībās.
Visļaunākais ir tad, ja šis kāds ir tavs klasesbiedrs, kuru tu redzi katru dienu. Un vēl ļaunāk ir tad, kad tu zini, ka tu viņam nepatīc, neinteresē.
Man ļoti patīk šis aforisms: "Ļaunākais veids kā ilgoties pēc kāda ir būt nosēdinātam viņam blakus un zināt, ka šis cilvēks tev nekad nepiederēs."
Būtībā es visu šo blogu lietu sāku šī viena cilvēka dēļ. Varbūt pat vairāku, ej tu sazin.
hmhm.. mans ieraksts jau tagad izskatās diezgan sviestains. :D Mēģināšu to mazliet labot, tālak visu stāstot daudz maz hronoloģiskā secībā.
hmhm.. diezgan garš sanācis.. Uzskatīsim šo kā ievadu manas dzīves izklāstam visai pasaulei. :D :D