Vakar bija balle par godu Žetonvakaram. Tiku apgredzenota. :)) Par to prieks.
Vakar iesākums bija diezgan jauks. Ar Lindiņu maizītes sataisījām, iedzērām bik šampanieti.
Balles sākums arī bija tīri normāls.
Tā kā sākumā pie mūsu klases galda bija baigi maz cilvēku, domājām , ko varētu fiksi vēl uzaicināt. :D
Kādas 2 reizes uzbāzos Matīsam, vai viņš negrib atbraukt. Domāju, ka viņš tgd ar mani vairs negribēs satikties. :(
Uzrakstīju tgd viņam skype, bet vēl nav atbildējis. Noteikti, ka arī neatbildēs. Stulbi. Kā vienmēr māku visu sačakarēt.
Ballē ļooooti sāku par kaut ko gruzīties. Raudāju. Kritu uz nerviem visiem.
Linda palika uz mani dusmīga. Jo es , kad taisījāmies iet mājās, pateicu, ka nekad nekas ar mani labs nenotiek. Tad viņa pateica, vai es esmu pārliecināta? Es : Jā. Viņa: Labi. Un tad ar mani vairs nerunāja.
Es laikam neesmu pelnījusi draugus. Tāpēc varbūt man viņu nebija 15 gadus. Tas , ka pēdējos 3 , man viņi ir, ir tikai ...nez.. kāda sakritība. Būtībā neesmu viņus pelnījusi. Esmu slikta draudzene. Briesmīgs cilvēks.
Tātad biju pelnījusi Lindas dusmas uz mani. Un ne tikai dusmas. Šorīt viņa teica, ka dzīvē man tā nevajagot teikt.. nebūs labi vai kaut kā tā..
aij, tāpat jau nav labi. Es vienmēr visu sačakarēju.
It kā draudzenes saka, ka tas ir labi, ka dzīvoju, ka esmu viņām un bla bla bla.
Bet īstenībā viņām būtu labāk bez manis.
ā jā.. vakar uznāca man atkal stipras pašnāvnieciskas domas. Vēljoprojām ir.
Tikai es domāju, kas notiktu ar mani, ja es to izdarītu. Kur es paliktu? Ellē?
Vēl es domāju par to, vai kādam es pietrūkšu? Vai varbūt patiešām viss būs kārtībā un neviens pat neievēros, ka neesmu.. jo es neticu, ka es kādam esmu kas nozīmīgs.
Vakar iesākums bija diezgan jauks. Ar Lindiņu maizītes sataisījām, iedzērām bik šampanieti.
Balles sākums arī bija tīri normāls.
Tā kā sākumā pie mūsu klases galda bija baigi maz cilvēku, domājām , ko varētu fiksi vēl uzaicināt. :D
Kādas 2 reizes uzbāzos Matīsam, vai viņš negrib atbraukt. Domāju, ka viņš tgd ar mani vairs negribēs satikties. :(
Uzrakstīju tgd viņam skype, bet vēl nav atbildējis. Noteikti, ka arī neatbildēs. Stulbi. Kā vienmēr māku visu sačakarēt.
Ballē ļooooti sāku par kaut ko gruzīties. Raudāju. Kritu uz nerviem visiem.
Linda palika uz mani dusmīga. Jo es , kad taisījāmies iet mājās, pateicu, ka nekad nekas ar mani labs nenotiek. Tad viņa pateica, vai es esmu pārliecināta? Es : Jā. Viņa: Labi. Un tad ar mani vairs nerunāja.
Es laikam neesmu pelnījusi draugus. Tāpēc varbūt man viņu nebija 15 gadus. Tas , ka pēdējos 3 , man viņi ir, ir tikai ...nez.. kāda sakritība. Būtībā neesmu viņus pelnījusi. Esmu slikta draudzene. Briesmīgs cilvēks.
Tātad biju pelnījusi Lindas dusmas uz mani. Un ne tikai dusmas. Šorīt viņa teica, ka dzīvē man tā nevajagot teikt.. nebūs labi vai kaut kā tā..
aij, tāpat jau nav labi. Es vienmēr visu sačakarēju.
It kā draudzenes saka, ka tas ir labi, ka dzīvoju, ka esmu viņām un bla bla bla.
Bet īstenībā viņām būtu labāk bez manis.
ā jā.. vakar uznāca man atkal stipras pašnāvnieciskas domas. Vēljoprojām ir.
Tikai es domāju, kas notiktu ar mani, ja es to izdarītu. Kur es paliktu? Ellē?
Vēl es domāju par to, vai kādam es pietrūkšu? Vai varbūt patiešām viss būs kārtībā un neviens pat neievēros, ka neesmu.. jo es neticu, ka es kādam esmu kas nozīmīgs.
Es nezinu, ko lai dara. Ja nebūtu tik daudz jāmācās un netuvotos eksāmeni, es vienkārši uz kādu laiciņu pazustu. Kaut kur aizbrauktu.
Bāc.. es tak sen neesmu bijusi ne Dobelē, ne Bernātos. Varbūt rīt patiešām vajadzētu aizstopēt uz kādu no šīm vietām, sakārtot domas u.t.t.
Nez.. jāpaprasa kādam nauda.. pašai vairs nav.. :(
aij.. sviests.. Viss būtu lieliski, ja es līdzko parādās kāda maza slikta lietiņa, uzreiz nesačakarētu visu labo. :(
Vārbūt esmu nolādēta, ka nemāku priecāties par to, kas man ir.
Kaut kas nav riktīgi. Šitā es drīz patiešām palikšu viena pati. Bez draugiem. Bez ģimenes. Bez nekā. Un tad ...