Taču, ja darbs vairākkārt, daudzkārt pārgleznots un uzlabots, vai tur nesanāk tāds kā enerģētiskais haoss?
Glezniecība nav rakstniecība. Rakstniekam ļoti svarīgi ir intelektuāli līdzdomāt, sakārtot sakāmo ar aprēķinu, ka tur kaut ko varēs saprast. Gleznotājs strādā kaut kā, teiksim, primitīvi – ar smadzeņu pakaļējo daļu –, rakstniekam tomēr ir vajadzīgs intelekts. Rakstīt sakarīgi, izteikt savu domu tā, lai otrs varētu to saprast, ir šausmīgi grūti.
Sanāk, ka gleznotājs ir primitīvāks?
Ļoti primitīvs. Prāts, ko mēs lietojam parastajā dzīvē, gleznojot nav vajadzīgs. Ko dara bērns? Viņš iesāk ar zīmēšanu, rakstīšana nāk krietni pēc tam. Jā, māksla ir ļoti primitīvs process, un es ceru, ka tāds tas arī paliks.
Visu sarunu ar mākslinieku Raimondu Staprānu lasiet žurnāla SestDiena 16.-22.septembra numurā!