es izvēlos par to nedomāt un man ļoti labi sanāk, bet dažreiz gadās redzēt viņas kopijas: veikalos, tv, pūlī, balsis kaut kur aiz plauktiem. un tad mani pārņem tāds milzu mīlestības un skumju vilnis, es varētu raudāt, ja neatrastos publiskā vietā, bet savācu asaras atpakaļ. un vilnis aiziet, atkal varu dzīvot tā saucami normāli.