Katrs izmēģina n lietas, bet tikai daļu no tām apgūst padziļināti. Laikam jau straujākais progress ir, ja pievēršas vienai nozarei, bet šādas "zāles" neder visiem. Šaubos, vai vari savā sīkajā vecumā sūdzēties ar panākumu iztrūkumu. Drīzāk, šķiet, ka paud neapmierinātību par to, ka dzīves laikā visiem nākas pieņemt lēmumus vienai vai citai nodarbei par labu - arī Tev.

Kāds teica, ka zinātnieki savā ziņā ir kā bērni uz mūžu - visu laiku mācās, apgūst jaunu informāciju, saglabā interesi. Neredzu iemeslu, kādēļ cilvēks savā mūža ritējumā nebūtu spējīgs turpināt mācību procesu, tik periodiski pamainīt virzienu, kurā vēlas šīs savas zināšanas padziļināt. Galu galā mums ir palaimējies, jo piedzimstot par kalpu nav par tādu arī jānomirst. Nav visu mūžu jābūt skroderim, because someone said so. Šķiet, ka mums jābūt priecīgiem par šo ģeniālo prioritāti un vēl man ir pārliecība, ka šī Tevis aprakstītā almost eksistenciālā problēma pēc gadiem 20 Tev pašai varētu šķist vairāk kā uzjautrinoša. Nav vērts runāt par iespēju kapsētu - tā nepastāv as long as pati neesi notirinājusis savas pārnadža ķepiņas pret sauli.


I know, I know, stulbākais koments ever.