Visu ekonometrikas kursu domāju par to cik labi būs, kad tas beigsies. Cik daudz brīva laika man būs. Kā es lepni nodošos miega baudām fakultatīvi parosoties ap kādu projektu.
Tad sākās tirgus izpētes kurss, kura ietvaros katru dienu vajadzēja čakli darboties no pusdeviņiem rītā līdz pusdeviņiem vakarā. Šis dienas režīms skaudri atšķīrās no iecerētās ainavas ar dīku ripināšanos pa pēļiem. Par laimi, apziņa, ka šis asainmentu pasākums ilgs tikai vienu nedēļu, neļāva man pārlieku atsvešināties no lieliskā plāna.
Ikdienišķie asainmenti, kā jau sagaidāms visai antiklimaktiski beidzās. Attiecīgi vīzija, kurā es māsteroju kaķēna cienīgu entuziasmu gulēšanas jautājumos atguva sev pienākošos vietu, ikdienas domu anālēs.
Bet jau atkal pārāk lielā tuvredzība bija mani atstājusi pilnīgi nesagatvotu realitātei. Mums iedeva nākamā kursa lasāmvielu, kas sniedzas 25 cm augstumā un sver apmēram tik pat, cik manu vecāku traumatiski pārbarotais kaķis. Papildus pre-course assaignmentam tās 3000+ lpp izlasīt līdz 5. janvārim, mani pievīlis arī mans kursa darbs. Manā nākotnes ekspektāciju bildē tas bija kaut kāds trešās šķiras uzdevums, kuram vajadzēja būt tik pat apgrūtinošam kā gājēju apšļakstīšanai braucot ar vidēja izmēra džipu, bet realitātē tas ir izvērties par kaut kādu izpētes apogeju.
Tā vietā, lai es šodien grimtu slikta kino un mīkstu segu apskāvienos, es vācu rakstus par metroseksuāļu vēlmēm kosmētikas jautājumos. Un it kā jau tas nebūtu gana liels sods, esmu sevi pārdevusi verdzībā šim daiļum-kopšanas akadēmisko raksteļu fontānam uz visu nedēļas nogali.
Pārnadža Pārdzīvojumi - Post a comment
It's impossible to really understand somebody, and not love them.
Nui (nui) wrote on December 3rd, 2009 at 05:19 pm
Tuvredzība