Es esmu fascinēts par šo grandiozo diskusiju, kas ir izvērtusies. Manas vienīgās emocijas saistībā ar šo pasākumu, kad man to Stirna pavēstīja, bija oh, all right then. Tāpēc, ka, manuprāt, tas patiešām nav nekas īpašs. Kaut kāds neliels sociāls eksperiments, kurš balancē kaut kur pa vidu starp bezjēdzīgu huligānismu, potenciāli vērtīgu sabiedrības provokāciju un pētījumu. Uz kuru pusi tas vairāk nosliecas, man skaidrs viedoklis nav, bet es ticu, ka šis pasākums nav bijis ne mazākajā mērā ļaunprātīgs.


Turpretī, viena lieta gan man ir pilnīgi skaidra. Daudz lielāku rezonanci var iegūt, nevis stiepjot līķa mulāžu pa centru, bet gan ieblogojot par to savā cibā un pēc tam vērojot lielo ētikas krāniņu mērīšanās festu.