Es esmu pret, teiksim, riteņu noskrūvēšanu invalīda ratiņam un tad skatīties, kā viņš tiek galā, jo tā ir ņirgāšanās par cilvēku. Bet konkrētais eksperiments ne tuvu nebija tik ļauns un tik personisks, nevienam tas līķis netika bāzts sejā, neviens netika nolietas ar tām asinīm un neviens neizģērbās musulmaņa priekšā. Tādēļ es nesaprotu, kādēļ tu pieņem, ka nui atbalstītajā eksperimentā galvenā sastāvdaļa ir bezjēdzīgs prikols, nevis zināma insight gūšana par sabiedrību? Jo, kamēr kāda guļamrajona generic skolas pamatskolnieki visticamāk nav spējīgi uz zinātni, lai kādus "eksperimentus" viņi taisītu, SSE studējošie manuprāt tomēr ir tiesīgi vismaz uz kādu pieņēmumu par viņu inteliģenci un spējam.

Vnk tavos argumentos daudz biežāk ir "havot fanu" kā tiešām argumenti par to, cik tālu drīkst iet eksperimenti un kas to drīkst noteikt. Kā arī argumenti par to, vai vispār eksistē tāds jēdziens kā drošs izziņas process vai zinātniskā jaunrade.

Man vnk nepatiktu pamosties sabiedrībā, kur, izejot no mājas, man burtiski jāstaigā uz pirkstgaliem, lai dies pasarg kādai nabaga dvēselei es neradītu emocionālu satricinājumu. Jo neiecietībai iemeslu vienmēr atradīs - pārāk iedomīgs vai pārāk uzcirties vai pārāk nesasukājies vai 3dienas neskuvies.