Nu visiem, kas uzskata šo eksperimentu par baisi ekstrēmu noziegumu es ieteiktu apdomāt dažas lietas:
1)Eksperimenta laikā neviens netika nogalināts. Turpretī reālajā dzīvē slepkavības notiek gandrīz katru dienu, tāpat kā nežēlīga dzīvnieku mocīšana un citas neizsakāmi riebīgas lietas. Tas, ka lielākā daļa sabiedrības ar to nesaskaras, nenozīmē, ka tādas lietas neeksistē. Vēsture ir pilna ar asinīm un gaļu visbrutālākajā veidā, un neviens neuzdrošināsies apgalvot, ka mums vajadzētu pārtraukt mācīt par otro pasaules karu, tikai tāpēc, ka kāds varētu sabīties no tām zvērībām, kas tā laikā tika pieļautas.
Tādējādi arguments, ka nabaga nevainīgie cilvēki tika vardarbīgi konfrontēti ar slepkavības faktu ir tāds nedaudz liekulīgs mūsu pasaules kontekstā.
2) Asiņaina mulāža nepārsniedz vidējo vardarbības līmeni mēdijos. Asinis ir cilvēka ķermeņa daļa. Dažos notikumos tās nokļūst redzamā vietā, kā piemēram, dzemdībās. Vismaz viens no dzimumiem asiņo četras dienas mēnesī un nenomirst. Kā nopratu no paša bloga teksta, nekāda fiziska vardarbība pret attiecīgo objektu veikta netika. Vai atkal nav liekulīgi satraukties par statisku, lai arī asiņainu objektu, laikā, kad jebkura vidusmēra holivudas filma ir pilna ar precīzu grafisku vardarbību? Pat nekāpsim uz datorspēļu slidenās taciņas! Var strīdēties, ka vardarbība filmās "nav pa īstam". Bet šeit arī nebija nekāda reāla nozieguma - neviens neliedza garāmgājējiem vai nu izdarīt loģisku spriedumu, ka iespējams, viss notiekošais ir mākslīgs, vai arī iegūt papildu informāciju, kas, kā noprotu, viņiem netika liegta.
3) Vai ekspermenta riski atsver potenciālos ieguvumus?
Nevar izslēgt, ka šo cilvēku dzīvēs pienāks diena, kad viņiem būs jāsaskaras ar kādu līdzīgu situāciju. Man šķiet, ka ir svarīgi pievērst sabiedrības uzmanību šādām problēmām - lai viņi laicīgi varētu izsvērt, kāda rīcība būtu pareiza, nevis attiecīgajā brīdī rīkoties haotiska un iespējams nepareizi. Esmu lasījusi par gadījumu, kad jaunieši vardarbīgi nomocīja līdz nāvei pensionāru (man šķiet, ka tas notika Skandināvijā) daudzstāvu nama pagalmā. Upuris ilgāku laiku kliedza, bet neviens no nama iedzīvotājiem nezvanīja policijai, jo domāja, ka to darīs kāds cits. Tas, manuprāt pierāda, ka ir nepieciešams izpētīt kāda īsti ir sabiedrības reakcija un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai padarītu visus sabiedrības locekļus maksimāli informētus un motivētus rīkoties pareizi.

Nobeigumā vēlos piedāvāt saiti uz foto galeriju, kas ir maksimāli traumējoša gandrīz visos iespējamos veidos, taču kaut kādā mērā relevanta šai diskusijai. Cilvēkiem gan nav ieteicams to apskatīt nekādā vecumā, tāpēc spiediet šo linku tikai paši uz savu atbildību, un apzinoties visu iespējamo bezmiegu un nemieru, ko šie attēli var izraisīt.

Tātad - vai šīs fotogrāfijas ir sabiedriskās kārtības traucēšana?

Fotogrāfijas no 2. pasaules kara