Visiem, kas izskatījās satraukušies, tika paskaidrots, ka tas ir tikai skolas projekts.

20 min laikā redzēju tikai vienu bērnu, kurš neizskatījās nemazākā mērā izbiedēts un divus mazuļus slēgtajos ratiņos, kas gribēdami nevarētu šo balagānu pamanīt.

Tiesa gan es arī vakar kādu brīdi lauzīju galvu par ētiku un to vai tas nenodarīja kādam pāri. Pārdomājot notikumus vienojos ar sevi, ka pārestības esamība ir ļoti maz ticama.

Nevienam bērnam virsū to lelli negāza, nevienu speciāli nebiedēja. Nekādas drūmi reālas miruša cilvēka ķermeņa detļas nekur nekarājās. Tā arī nebija nekāda ņirgāšanās par vardarbīgu nāvi vai kaut kāds demostrnatīvs izrādīšanās akts. Tikai anotropoloģisks pētījums par vienalīdzbas līmeni.