Kaut kādā mērā labestība man šķiet gudrības augstākā forma. Jo ja tā padomā, cilvēks, kurš pret citiem izturas apzināti vai neapzināti nelāgi, nešķiet gudrs (kāpēc gan viņam tā uzvesties?), no otras puses muļķīgiem cilvēkiem ne vienmēr sanāk būt labestīgiem, pat ja šamie mēģina.
Intelektuālisms tādas konotācijas nerada.
Tiesa, intelektuālismam ir tā problēma, ka vai nu tas asociējas ar snobiem, vai nu tas tiek pretstatīts muļķīgumam un seklumam, ko saskata citos, kas tas pats snobisms vien ir tikai no cita skatpunkta.