Pēdējo nedēļu man diezgan slikti sokas ar iemigšanu. Šī problēma kulminēja šonakt, kad no pusnakts gulēju gultiņā, bet tā arī no nomoda neizslīdēju.

Dienas aizvadu apzinīgi trallinoties pa augstskolu nevis vijot saldo sapņu kūniņas no segām un spilveniem. Man nav paraduma strēbt kafiju vai tās ekvivalentus pēc 15.00. Nemēdzu arī nokausēt cukurgailīšu armādas īsti pirms gulētiešanas. Proti - iepriekšējās bezmiega kūres it kā ir ļāvušas iegūt zinības par to, kādas rīcības slikti kompilējas ar gulēšanu naktī. Acīmredzami, šīs mākas tomēr nav spējušas nodrošināt kārotos panākumus.

Neesmu mēģinājusi pievērsties farmācijas piedāvātajiem risinājumus un stingri vēlētos šo parašu nemainīt. Tamdēļ šobrīd mana iemigšanas ideju vācelīte ir izsmēlusies.