Steigas laikmetā mums, kā godprātīgiem darbaļaudīm pienākas, nereti uzmācas baisā sēnes sajūta. To raksturo vēlme palikt mājās un gausties par to, ka nekas nenotiek, vai arī gribēt kaut ko darīt, netiekot nekur tālāk par gribēšanu. Pat apņēmīgākos no mums - mājas atstājējus, pavada nebeidzams laiskums un vēlme atgriezties mājā, paēst vai, vēl labāk, iedoties kādā laiskuma templī, kur pārtika pati atnāk, pati aiziet un kur neviens neliek mazgāt traukus.
Lai iznīcinātu laiskumu un neieinteresētību pasaulē, ir nepieciešamas gauži radikālas metodes, kas piespiež Tevi koncentrēt savu uzmanību, uz kaut ko mazliet kruiciālāku par gāzēta salduzdzērina izvēli.
Tā nu nolēmu padalīties savā nesenajā vai vismaz puslīdz nesenajā pieredzē par to, kā atgriezt dzīvības sulu savā pār klaviatūru sakumpušajā ķermenītī.

1. Nonākt kādā vietā, no kuras nevar tikt lejā/ārā.
Pussabrukušas mājas (sienas) paaugstāks stāvs, no kura mūriem opcionāli krīt nost ķieģeļi, flīzes un palikušais apmetums. Dziļa aka ar apšaubāmas turēt-spējas un tik pat vai vēl mazāk nešaubīgi ergonomiska izkārtojuma pakāpslīšiem. Kāpt kokā nolaužot aiz sevis zarus. Vai vismaz pazust nekurienē ar drosmīgajiem vārdiem: "Trust me. I know THE shortcut".

2. Staigāt/rāpot pa vietām, kuru celtspēja ir tik pat pārliecinoša kā solījums par ikmēneša algas pielikumu.
Purvi, pusaizsalušas upes, pussatrūdējušas laipiņas, un citas vietas, pret kuru izmantošanu pārvietošanās priekiem, bailīgākā veselā saprāta daļa.

3. Kāpelēt pa ar īpaši pazeminātu berzes koeficentu apveltītām vai kāršu namiņa stabilitātes cienīgām virsmām.
Slapju mālu uzkalns ar maksimāli stāvu nogāzīti pēc iespējas papildināts ar liekulīga paskata papardītēm, no kurām minimums 80% izlido no savām skaņu vietām pie pārāk gara vai pārāk entuziastiska pietvēriena vai arī akmeņu krāvums, kurš turas vairāk uz svešu ļaužu labām domām.

4. Izvēlēties aktivitātei nepiemērotu apģērbu.
Pricnipā tas spēj atsvaidzināt, pat gājienu uz veikalu. Diemžēl, ja tas darīts apzināti,process stirpi vairāk velk uz idiotismu nevis piedzīvojumu kāri. Kamēr pusapzināts neprāts ir pieļaujams - piemēram, pārpratuma dēļ, doties kāpelēt pa dažāda rakstura zemsedzi uz nenoteiktu laika periodu pēc platuma grādiem kādu pustūkstoti kilometru aiz polārā loka, plandošā kleitiņā un bezrievu iešļūcenēs. Vēlams darīt to uz riestu kāru briežu maigo māvienu pavadījumā un opcionāli vēl arī noslēgumā to apvienot ar 3. un 2. punktu. Atstāt savu ķermenīti lidojoša insekta snuķim pieejamā attālumā un doties purvā. Uzvlikt kurpītes ar saplēstu zolīti un doties ieņemt plašās sniega āres. utt. utjp.

5.Doties mazliet pārdrošos izbraucienos.
Vēlams pa pakalnainu un līkumainu ceļu, cerot, ka pretī brauks ar zināmu saprātu apveltīti zemlidotāji. Vai vismaz izvēlēties ledainu ceļu, pēc iespējas milzīgā sniegputenī. Šīm izklaidēm, gan nepieciešams patiesi talantīgs autovadītājs un zināma deva veiksmes. Labāka iespaida meklējumos, var iestigt/izlādēt akumaltoru/iemantot citu tehnisku ķibeli (! vēlams pēc iespejas mazāk spēkratu traumējošā veidā) kaut kur nekurienes vidū, dienas guļamajā laikā. Un tad trenēt savas komunikatora spējas.

6. Iepazīties ar dzīvniekiem.
Piemēram doties izjādēs un cerēt, ka viņi paši nāks pie Tevis. Gadījumā, ja tā notiks, zināma rakstura spēcīgas emocijas noteikti ir garantētas. Piemēram apjaušot sevi, no jums abiem augstāk sēdošā, bet zemāk skilotā, pozicijā, triecoties kāda pazemi zarota koka virzienā apbrīnojamā ātrumā. Vai vismaz atrast kādu zirgu, kuram Tu nepatīc un kurš Tavas muļķības dēļ to lieliski izmanto sākot Tev nesaprotamu iemeslu dēļ lēkšot, piedevām vēl ne Tevis iecerētajā virzienā.


PS. Ļoti svarīga piedzīvojuma sastāvdaļa ir veiksmīga atgriešanās mājas un iespēja tērgāt par notikumiem, neskaitot pēdējos grašus materiālo zaudējumu segšanai vai pārvietojot uz savu mitekli tuvākās diennakts aptiekas arsenālu.

There's no point in living if you can't feel alive :)

Jūsu piedāvājumi?