fraierčik

man ir plāns. plāns saistībā ar manu apģērbu. varētu jau teikt stilu, bet tas būtu par skaļu teikts, jo neko citu jau būtībā mainīt netaisos - ne balināšu matus, ne mainīšu uzvedību.

plāns patiesībā ir ļoti vienkāršs -  mēģināt pakāpeniski ģērbties atbilstoši tam, ko  no manis gaida klienti. ne džeku kapišonā, džinsos un kedās. arī ne fraieri, kas uzvalkā reizēm lien zem galda, bet kaut kur pa vidu. bet ir problēma - atklājās, ka mēģinot šādi mainīties pārvēršos par baigo nūģi ar biksēs sabāztu pletkreklu un citām pavisam neinteresantām īpašībām. un ko darīt?

nevarētu teikt, ka esmu bijis baigais stilīgais, bet nu mazliet tālāk par nūģi tomēr jūtos ticis un tagad atkrist atpakaļ kaut kā negribās.