hama rama

viss - tagad var sākties nemiers un dīdīšanās gaidot 28.07..

bet tas nu tā.. varētu pamurmulēt par vis kaut ko. tb ir daudz kas noticis.

gan kultūras jomā, jo noskatītas divas izrādes iepriekšējās nedēļas laikā. pirmā bija Maigums iekš JRT. spēcīgs gabals, piesātināts ar metaforām, līdzībām un simbolismiem. bija arī pietiekami daudz mīnusu, bet tos lielā mērā varēja norakstīt tomēr uz pirmizrādes rēķina - gan jau noslīpēsies. visā visumā ļoti interesants darbs ar pamatīgu primitīvisma smaku tiešā un pārnestā nozīmē, jauniem, bet diezgan spēcīgiem aktieriem, netradicionāli parādītu vistradicionālāko tēmu - mīlas trijstūri.

otrā bija Dailē skatītā Vagīna. ar vienu ausi pat bija dzirdētas ļoti cildinošas atsauksmes par baigo uzdrošināšanos, avangardu un tādā garā, bet mani kaut kā vārda "vagīna" ļoti bieža pieminēšana un aprunāšana kaut kā nerada sensacionāla un lieliska darba sajūtu. vajadzēja kaut ko daudz vairāk. jāatzīst gan, ka Rēzija K. bija laba.

bija arī piedzīvojumi tehnikas jomā. izbraucu testa braucienā uzreiz ar divām toyota. pirmā kā plānots Aygo, bet ļoti neplānoi tā izrādījās pilnīgs mēsls. skaņas izolācija kā zaparā, trīscilindru skaņa kā zaparā, durvis veras kā zaparā. nu ideja ir skaidra. bet tā kā izmēģinājumu braucienu atbildīgā bija klasiskā sieviete petit, kas brauc ar piederīgu auto Yaris, tad viņa man ieteica noteikti izmēģināt arī to. izmēģināju. uzminiet nu - vēl lielāks sūds kā Aygo, jo ar ar Aygo vismaz braukt bija forši, jo visi pedāļi, stūre, dzinējs utt. strādāja kā vajag un arī tā draivinga sajūta bija kā vajag, tad tajā uzpūstajā burbulī viss bija tieši pretēji - durvis verās pilnīgi citādi, skaņas izolācija pilnīgi cita, bet viss, kas attiecas uz braukšanu - vienkārši briesmīgi. tiešām nesaprotu, kā tai sieviņai kaut kas tāds varēja patikt. nu lūk - tā ka ar Toyota es toč nebraukšu :)

un galu galā bija vēl 7diena, kad tika pilnīgi impulsīvi aizbraukts pi emanas māsas, nedaudz pastaigāts, nedaudz pabildēts un vispār jauki pavadīts laiks. vienīgi ja nebūtu to nepatīkamo beigu...

spīdīgu acu skatiens manās acīs, rāviens pa kresi, rāviens pa labi, knapi savaldīts golfs un kaut kur pakausi atskaņojas bunkšķis, kas liecināja, ka apbraukt neizdevās - viens kūmiņš Jelgavas rajonā mazāk. kaut kāda baiga vainas sajūta pārņēma. varbūt tapēc, ka dārgā tā pārdzīvoja, varbūt tapēc, ka pirmo reizi kas tāds gadījās, varbū tapēc, ka vienkārši tāds esmu. nu ja.. turklāt iespējams tas bija priekšvēstnesis šai patiesi briesmīgajai dienai, kas šodien bija..