par īdēšanu

es baisi šo negribēju rakstīt. baisi. cīnījos ar sevi, bet man nav gribas spēka. un tieši par to arī gribēju sūdzēties. nav gribas spēka. pat apturēt sevi no īdēšanas. tas trūkums ir kā liela bumba apmēram pa vidu starp kuņģi un plaušām, kas uzdzen riebumu pret visu, kam pieķeries. varbūt vainot to uz vakardienas pārēšanos un 9. rotas lūrēšanu līdz pavēlai vakara stundai?

starp citu 9. rota nebija nemaz slikta. nebija arī laba, bet priekš krievu bojevika pat tiešām ciešami, jo bija pat nokopējuši 5 minūtes atmosfēra no Black Hawk Down :)

runājot par sinematogrāfu - Prison Break ir atgriezies. laikam gan redzēju kaut kādu pre-tv-release variantu, bet man po - es biju nocieties :) pēc noskatīšanās gan konstatēju, ka nekas nav mainījies, bet arī palikšana tajā pašā līmenī nav slikta.

ak jā - nevaru saņemties arī 6dienas Līgatnes dabas parka apciemojuma bildes ar cūkām un citiem ģimenes locekļiem:)