hmm. tagad jau jāsāk domāt, ka tās tikai manas iedomas par tam baltajām lapām, ja jau neviens neatsaucas, ka ir tāpat. man pašlaik to ļoti palīdz nodrošināt sekojošs mehānisms:
- burkšķēšana, ka atkal jāceļās un acu berzēšana. bet tā no sirds, lai nekas cits vispār nebūtu svarīgi.
- tad rīta rutīna, ieskaitot sākšanu domāt par šīs dienas plānu. bet atkal - visu vajag tā no sirds. tā no sirds rutīniski un no sirds tikai par šodienu.
- iesākto domu domāšana brīdī, kad diena ir sākusies. ir jau tā, ka tās domas ir neatraujami saistītas ar iepriekšējām dienām un visu pārējo, bet galvenais ir to saistību uzturēt tikai kā dotos, skatoties uz katru problēmu ar tīro - šodienas skatienu. kaut kā tā.