atkal par to, kas man patīk

man visvairāk patīk meitenes/sievietes/pretējā dzimuma pārstāves/katrs sauc kā grib, kas ir nevis, ja tā var teikt "skaistas dzimušas - ne ko pielikt, ne atņemt", bet kuras, tā objektīvi ņemot, nemaz nav skaistas, bet spēj panākt ar savu uzvedību, raksturu, stilu un viesiem pārējiem sīkumiem un ne-sīkumiem, iespaidu, ka ir pašas iekārojamākās šaipus Urāliem. to sajūtu manī laikam rada cieņa pret viņām, kas pievieno daudz vairāk gala rezultātam kā nevainojams dupsis vai krūtis.

turklāt kā princips tas ir attiecināms vispār uz cilvēkiem. tb neciešu, piemēram, tos tipus smukulīšus dzimušos, bet nevis aiz skaudības, bet tieši tapēc, ka nav peitiekami lielas cieņas.

patiešām nezinu, kādēļ šo visu uzrakstīju:)

ak jā - uz gluži pretēji - nekad nevarēšu īsti kontaktēties ar cilvēku, kurš par sevi nerūpējas, nedomā, necenšas uzlabot sevi, bet iet as-it-is. pilnīgs disrespect iestājas un tas nogalina jebkuru vēlmi pat sarunāties.