neaprakstāmais

es nezinu, kurš ir laimīgāks - viņi vai es, jo es esmu pārlaimīgs. kā teica mana lieliskā un neaizvietojamā sabiedrotā just_me - absolūta piepildījuma sajūta. manā gadījumā pārpildījuma. plūst pāri malām aumaļām:)

kas noticis? ar ko noticis? pirms lasīt tālāk, var mēģināt uzminēt pēc šīs manas frīkainās norādes:
Ross: Hey, what's going on? I found a note on my door. "Come to Monica's quick! Bring champagne and a . . . Three Musketeers bar?"

ir tik daudz ko teikt, bet neko jau īsti nevar pateikt. varbūt to, ka viss bija, un šoreiz nebaidos no šī vārda, perfekti. varbūt to, ka atļaušos justies vismaz līdzvainīgs tam, ka šis ceļš uz šo vakaru sākās trīs ar pus gadus atpakaļ. varbūt to, ka šis ir absolūti skaistākais pasākums, kura rīkošanā esmu piedalījies. varbūt to, ka šo atceroties smaidīšu vēl ilgi. galu galā - (piedodiet par šo vājo mirkli) es jūs abus mīlu :)

nuķu ģimenes preses sekretārs/"rūķītis" - es :)

P.S. es tiešām ceru, ka varēja jau izpļāpāties :)