back in reality

es tiešām to daru - lietoju i-netu mājās. piepildu savu bērnības sapni, kurš man tagad ir pilnīgi po, ko arī norāda tas, ka pirmo reizi izmantoju šo iespēju kādu mēnesi pēc pieslēgšanas brīža, jo pēc agriešanās no Liepājas izlēmu labāk darbā degunu nerādīt:)

kārtējais lieliskais izbrauciens ar just_me uz mīļo Liepāju ir beidzies. patīkami pazīstams, tradicionāls, paredzams, bet kā vienmēr ar odziņu un sīkumiem, kas to nepadara par rut';inu, bet gan kārtējo lielisko piedzīvojumu.

trīs aplaimoti stopētāji, divi vīri, kas LV-ES mačā pretiniekus Rokkafejnīcā pilnā balsī sauca par melnajiem pidariem un ļoti nemīlēja brāļus Valterus un izlases jauno galu vispār, izrādot to arī ar saukšanu par stulbajiem gaiļiem un tamlīdzīgi. pat pēc iemestiem groziem un pat pēc Valtera lieliskā pustālā pamatlaika pēdējā sekundē:) vislabākais teikums bija "dievs palīdz Latvijais velns parāvis":)

turklāt viņiem klāt piesēdās apmēram 65-70 gadus veca... nu teiksim sieviete pamatīgā pālī, bet par spīti tam jau pēc 10 minūtēm apbrīnojami veikli, klusi un neviena nepamanīti sēdēja uz krēsla tikai apakšveļā:D

savukārt garajā pastaigā līdz Ziemeļu mola galam, tika sastapts kāds vietējais vīrelis, pārspriests tas, cik Liepāja ir īpaša un fantastiska un tad vēl dažnedažādas pasaulīgas tēmas, jo, lai arī par to pilnīgi neliecināja vīra apģērbs, viņš izrādijās apbrīnojami inteliģents un erudīts. tāds īstens mākslinieciskās bohēmas pārstāvis.

vēl simts un viens patīkams sīkums, lieliski pavadīts laiks un atslābis, atpūties un morāli uzlādēts esmu atpakaļ, cerot uz vēl dažiem patīkamiem brīžiem pēc pāris stundām, kad letiņu bāliņi būs, protams, satriekuši lupatu lēveros tos melnos gaiļus :D