sheep go to heaven

esmu labs. nodevu asinis. pirmo reizi. partbera brālim savajadzējās, tad nu bija labs, ja tā var šajā situācija vispār teikt, iemesls beidzot to izdarīt. nav nemaz tik čābīgi. galu galā divas dienas par brīvu pusdienas:)

esmu sācis Zemfira tūri. visi albūmi strīpā viens pēc otra. un vēl joprojam PMML nav pārspējams. nu nekādi. varbūt gan vairāk personīgu iemeslu dēļ, jo ar visu kaut ko asociējas un liekas tā mūzika tuva un mīļa. un nevar nelikties, jo tā ir tā krievu valoda, kas man tiešām patīk - sulīga, spēcīga un visu pasakoša. un viņas balss tam visam klāt. ehh. tiešām nevar sagaidīt 3. oktobri.

plus vēl visam beidzot noskaidroju, ka tikai 1dien varu balto dzīt apskaņoties un apsignalizēties. turklāt vēl nopirktās tumbas nav derīgas un ar to vēl būs gemorojs. nu tas tā - vienīgā lieta, kas mani šodien tiešām nav iepriecinājusi.

toties ir paziņojums, kuru daži cilvēkie, iepējams, uzņems ar tādu tā kā prieku vai katrā ziņā pozitīvām sajūtām - vakar pusmiegā, bet tikai pabeigts ar sapni par (v)annu. pilnīgi nekonsekvents, nekonsistents, haotisks un droši vien nekvalitatīvs darbs, kurš par spīti tam ir tuvāks sirdij, kā jebkas manis uzrakstītais vai izlasītais. tā ka interesenti var mēģināt pieteikties uz kopijas saņemšanu savā e-pasta kastē un es par to būtu priecīgs, jo gribu noturēties un nesākt to lasīt, pirms kāds cits arī nav sācis lasīt - negribu iekrist labošanas mānijā, kas neradīs to haotisko, bet toties objektīvo efektu.

hau.