jau atkal zilā vakarā...

visu laiku skan kaut kādas dziesmas galvā, tādēļ arī tāds subjekts, bet ne par to...

vakar satiku uz mazo alu vienu cilvēku. cilvēku, kurš pagājušogad zaudēja kasti alus, jo derībās lika uz to, ka viņa neizturēs pirmo reizi. cilvēku, kurš atkal ir zaudējis kasti alus, jo šoreiz viņš uzlika uz pretējo. cik paradoksāli tas ir, ka visi cilvēki domā tieši tā, kā nedomā vai nerīkojas viņa. divas reizes pēc kārtas.