Labrīt!

Mani sauc Elmārs un es vēlētos jums izstāstīt kādu atgadījumu no vakardienas. Man pieder Audi A8, kas man uzticami kalpojis jau vairākus gadu tāpat kā mans zelta pulkstenis, zelta ķēde un zelta laulības gredzens ar briljantu. Tam gan nav lielas nozīmes, jo stāsta galvenais varonis esmu es pats.

Vakar pēc tikšanās taisījos doties atpakaļ uz Aizkraukli. Iesēdos savā A8, braucu ārā no stāvvietas Stabu ielā un mans Park-tronic sāka pīkstēt. Uz brīdi tā kā apstājos, palūkojos spoguļos, bet ar perifēro redzi likās, ka aizmugurē esošā zaļā Honda ir jau aizbraukusi tālāk un minu tik virsū, bet še tev - tas losis turpat vien bija un dabūja ar manu bamperi sānā.

Vainīgs jau vien pats esmu, bet obidno baigi, jo 10 gadu nebija nevienas avārijas, un tagad šitā... Pilnīgi stulbi. Pat rokas sāka trīcēt.

Pārraunājām ar atsaucīgo Hondas īpašnieku mūsu rīcības iespējas un konstatējām, ka saskaņotā paziņojuma veidlapas, protams, ka nevienam nav. Tad nu piedāvāju viņam man piederošā servisā Aizkrauklē visu smuki un labi salabot. Tā taču visiem labāk, ātrāk un ar mazākām galvassāpēm.

Bet obidno baigi. Drošvien arī viņam.