klausos vakar un šodien kādu amīšu komandu - Ben Folds Five, kas gan jau ir izjukusi, bet dziesmas jau paliek un ir tiešām labas. visinteresantākais ir tas, ka klausoties rodas sajūta, ka tas ir kaut kas pa vidu starp roku un popu, bet tur nav nevienas solo ģitāras skaņas. kas, protams, nav raksturīgi rokam vai zinies. bet to laikam atsver visai lipīgie meldiņi, spēcīgās klavieru skaņas un labs liriks. katrā ziņā iesaku sameklēt vismaz viņu platīna albūmu Whatever and Ever Amen..