nav viegli mainīties. pat tad, kad aozinies, ka vajadzētu. ka tā būtu pareizi. ka citādi nevar. bet vienalga ir ļoooti grūti sev pārkāpt pāri.

es nepārspīlēšu ne par gramu, ja teikšu, ka sajūta bija tāda it kā manā galvā ar milzīgu ātrumu būtu ie-crashojis smagais. rokas drebēja, skatiens miglojās, viss apkārt likās nereāls, iekāpt mašīnā likās bīstami. pilnīgs ciet. būtu jāpadomā, kad pēdējo reizi kaut kas tik spēcīgi uz mani iedarbojās. un kad pēdējo reizi es redzēju kaut ko tik piesātinātu un smagu. tik smagu, ka svrau jūt vēl šobrīd. kaut kur tuvumā pēc šiem kritērijiem varbūt RFD stāv vienīgi.