bļin izdrāzt ar koku tos krānus, kas regulāri mauc pāri dzīvajiem krustojumiem pār sakrano. un no offence tie tiešam parasti ir bembji un merši.

tikko rakstot dārgai noformulēju (šo vārdu mēģināju atcerēties minūti apmēram) savu pašreizēju sajūtu - it kā 2,5 stundas pār mani būtu braukājuši ar ceļa rulli. vai varbūt spieduši galvu skrūvspīlēs. jebkurā gadījumā - spēja koncentrēties -1, spēja domāt -1 un spēja kustēties tā ap nulli. bet ko gan neizdarīsi liela mērķa labā - man sāk likties, ka tomēr arī vidēja izmēra projektu spēju novadīt gana labi. vismaz līdz šim, kamēr nav iestājusies developing fāze.

ak jā - piemirsu piebilst, ka tās 2,5 stundas bija tikšanās ar klientu par prasību specifikāciju :)