šodien īsajā brīdī, kuru pavadīju uz vietas ofisā, mani noķēra kāds telemārketinga censonis. nebūtu jau nekas īpašs, jo censoņi zvana katru dienu pa 4 vai vairāk reizēm, bet šis izcēlās. Dialogs sekojošs:
C (censonis): Labdien! Te zvana Elvis no Bla-bla-uzņēmuma. Vai es varētu runāt ar uzņēmuma vadītāja?
E (es jeb elvis2): Labdien! [pamatīgs apjukums un pauze, jo pēkšņi liekas, ka man zvana es pats:) ] Nuuu - runājiet!
C: Es Jums vēlētos piedāvāt izveidot mājas lapu. Mums tagad ir akcija - tikai 89 lati utt. utjp.
E: Jūs MAN piedāvājiet?! [mans apjumus ir vēl audzis, jo tagad divkārt liekas, ka man zvana es pats:) un es uz brīdi nesaprotu, kādēļ lai kāds man piedāvātu uzveidot mājas lapu:) ]
C: Nuu... [apjukums tagad jau tajā galā. acīmredzot mana neizprotamā jautājuma un toņa dēļ]. Nu Jūsu uzņēmumam.
E: Principā Jūs esat piezvanījis savam tiešajam konkurentam..
C: [apdomu brīdis] Jūs arī izgatavojat mājas lapas?!
E: Jā.
C: Un... Kādas būtu Jūsu cenas?
E: [vaji apspiests iesmējiens manā galā par kaut ko tik stulbu, jo pēkšņi sapratu, ka man tiešām zvana jauns censonis maksimālists, kas naivi cer mājas lapu iepušot ar sūdīga telemārketinga starpniecību:)] Vai Jūs tiešām domājat, ka es kaut ko tādu teikšu?
C: Emm.. Nu jā. Visu labu.

Un atkal jau atsita man pagātnes nostaļģiju:)