visas dziļās domas, kas maisās pa galvu ar tādu sarkanu bantīti "vajag šito iežurnālēt" tajā brīdī, kad piesēžos pie datora, šīs ņem un ar klusiem spiedzieniem paslēpjas pelēko šūniņu mudžeklī bantītes smalki kaut kur noslēpjot.

pēdējā laikā sanāk ar dārgo arvien biežāk iegādāties kādu vīnu, iedzert pie kādām speciālām pusdienām/vakariņām vai kā tamlīdzīgi. un arvien biežāk acis veikalā šaudās pa tiem augšējiem plauktiem, kur stāv tie par 5 un uz augšu vīniem - gribās saprast to pasauli, iemācīties saprast to kultūru, jo laikam jau ar vecumu nāk saprašana, ka ne jau alus ir tas baudāmākais dzēriens:)

prieks par savu galvu un spēju pielietot dedukcijas metodes neizmērojams. izdevās aizmirst kaut kur mapīti ar svarīgiem papīriem un pratuļojot man bija principā skaidrs, kur atstāju to, par spīti cilvekiem, kas apgalvoja, ka tās mapes tur tomēr nav. izrādijās, ka cilvēki vienkārši nepareizie, jo pareizie cilveki atrada pēdējā mirklī pirms sūdu statusa iestāšanās.

gandrīz burtiski, jo tika atzīmēts visai muzikāli, kā jau to var manīt bildēs. turklāt renton manuprāt ļoti labi ir izdevies iemūžināt CD speciālā lietošanas vizuālo instrukciju ar visām sekām kā modeli izmantojot mani :)