bļaģ kaut kāda melnā josla ar to balto. absolūti neiespējami.

es to padarīšu par ofciālu paziņojumu, lai atpakaļceļa vairs nav - aprīļa vidu pavadu Vācijā. atgriežos iekš to burvīgo Rieneck pili tikties ar drošvien dažiem no tiem pašiem lieliskajiem cilvēkiem no pāris gadu senas pagātnes. un perinu plānus arī par pie viena iegūtām jaunām kultūrvēsturiskām izjūtām, piemēram, no Briseles, Amsterdamas, Hamburgas un Berlīnes (nu tāds ir mans tagadējais plāniņš).

varētu jau no Hamburgas arī caur Kopenhāgenu un Stokholmu izlaist. vai ari gluži uz pretejo virzienu maukt - pa Čehiju un Austriju. hmm.

notikumu gaita mani nebeidz pārsteigt, arvien pārsitot jaunus un jaunus rekordus. nepietiek ar to, ka esmu 5 stundas pilnīgi nederīgi izlietojis sēžot kādā Jelgavas ofisā un cīnoties ar aizvēsturisko nolādējamo Windows ME, neko nepanākot. seko vēl kaut kas labāks. 19:40 laimīgi paspēju aizbraukt pēc baltās, kam veiksmīgi nomainīts ģenerators. viss ļaunais aizmirsts, smaids līdz ausīm, braucam. apmēram 400m. paliekam. izsaucam vēl tālu netikušos palīgus un velkam atpakaļ. laikam rindā izbeidzies arī akumulators. vairāk nav spēka pat besīties. vienkārši pilnīga apātija.

vienīgais mazais prieciņš, ka pat līdz laacz aizgājušas četras lietas, kaut arī neapgalvoju, ka šis ir ķēdē no manis tiešām aizgājis.