fantastisks rīts. viens no tiem rītiem, kad neizskaidrojama labsajūta skrien cauri  visam ķermenim kā reakcija un gandrīz jebko. un tā jau divas stundas:)

šīs izjūtas liek domāt par to, vai ir iespējams atrast šādu rītu paternu - darbību secību, kas to nodrošina. katru reizi nonākot pie secinājuma, ka tas nav iespējams. un sekojoši arī to, ka paterni eksistē tikai eksaktajās zinātnēs nevis in real life, jo tāpat kā citus rītus pamodos ar knapi pārvaramu vēlmi vēl pagulēt, iedabūju sevi dušā, iedabūju sevi drēbēs, ieminu pedāli grīdā un lieliskas mūzikas pavadījumā, ar acīm meklējot citplanētiešus ceļa malās, nesos slalomā cauri mašīnu straumei, pilnā balsī bļaudams līdzi Blur: naa-naa-nan-na-naa nan-nan-nan-nan-nan-na-na-naa...