atveru acis un sastingstu. kaut ko tik skaistu aiz loga var ieraudzīt tikai ziemā. es to zinu no tām padsmit ziemām, kurās katru rītu pie tā paša loga esmu pamodies. pēč brīža lecu pussēdus un ar acīm meklēju somu, kurā fotoaparāts. un, protams, tieši vakar esmu izlēmis to atstāt darbā..

un man ir bail. bail, ka visu saskrūvēšu, un tajā paša laikā no tā, kas būs, ja nesaskrūvēšu. riktīgs baiļu terors ne?

turklāt jaundzimušais Frenks Sinatra, kas mūsu dienās tiek saukt par Jamie Cullum, par to nemitīgi atgādina.

esmu nocieties. esmu atkarīgs. man vajag izteikt to, kas iekšā, bet izņemot rakstiski - nav jau kur.