tu esi visu dienu noplēsies gatavojot kolēģiem tusiņu, piedalījies pašā tusiņā, runājies ar vēl n cilvēkiem, risinājis viņu problēmas, stāstījis viņiem savējās, viss kā lielā vāveres ritenī. un tagad, kad tu sēdi savā superīgajā krēslā, esi uztinis vienu plūmītes tabaciņas pīpīti, vari ierubīt filmu un vismaz 20 minūtes atslēgties  - nav labi. nu nepavisam nav labi, jo pēkšņi būt te vienam ir nevis atbrīvojums, bet nolemtība.