šorīt atkal pamodos ar smaidu. tādu mazliet domīgu, apcerīgu un brīžam varbūt nenoteiktu, bet tomēr smaidu. un apziņu, ka gan jau...

bet nepagāja ne 10 minūtes pēc izbraukšanas no mājas pirmdienas trakā māja sākās. par piemēru - veicot klienta drausmīgi stedzīgi pieprasītās modifikācijas viņa serverī, tā vietā, lai palaistu
<boring>
rm -rf /folder_to_delete
palaidu
rm -rf /folder_definately_not_to_delete
</boring>
paskaidrošu, ka izdzēsu direktoriju, kuru nu noteikti nevajadzēja. 10 minūtes ļoti intensīva stresa, līdz pēc ntajiem risinājuma veidiem atcerējos, ka pie šī klienta ar rezerves kopijām visam vajadzētu būt ok un bija ar:) atvieglojuma sajūta neaprakstāma:)